Neskati darbinieku pēc dzimšanas datuma • IR.lv

Neskati darbinieku pēc dzimšanas datuma

Ilustrācija — Freepik
Ilze Vītola

Darbaspēks noveco, bet aizspriedumi par vecākajām paaudzēm joprojām ir spēkā. Vai tam ir kāds pamats?

Pagājušā gada pavasarī Eirobarometra veiktajā pētījumā uz jautājumu, kurš kritērijs darba meklētājam ir visneizdevīgākais, vairums (59%) latviešu norādīja kandidāta vecumu, proti, ja viņu uzskata par pārāk jaunu vai vecu.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras docente Iveta Ozoliņa-Ozola norāda, ka, meklējot darbiniekus, divas vecuma grupas, kuras darba devēji vērtē skeptiski, ir jaunieši, kas nupat pārkāpuši 20 gadu slieksni, un tie, kam pāri piecdesmit. Iekarot darba devēju simpātijas grūtāk esot otrajai grupai. Neraugoties uz to, 55—74 gadus vecu cilvēku īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā katru gadu aug un 2018. gadā sasniedza 23%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Negribot apgūt neko jaunu

Iemesli, kāpēc darba devēji nelabprāt pieņem darbā vecākās paaudzes pārstāvjus, var būt dažādi. Dominē uzskats, ka viņi neprot apieties ar jaunākajām tehnoloģijām. Un nespēj tāpēc, ka nelabprāt apgūst kaut ko jaunu un reti vēlas izkāpt no komforta zonas. Taču CSP dati rāda, ka arī vecāka gadagājuma cilvēki (65—74 gadi) lieto internetu vismaz reizi nedēļā — šis rādītājs, salīdzinot ar 2018. gadu, audzis par 7%. 

Pastāv arī doma, ka pēc piecdesmit cilvēki vairāk slimo un kavē darbu. Šim pieņēmumam pamatojuma nav, tomēr CSP veselības stāvokļa pašvērtējumā redzams, ka 55% vīriešu un 49% sieviešu vecumā no 50 līdz 64 gadiem vairs nevērtē savu veselību kā labu, bet gan kā vidēju.  

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu