Latvija dilst • IR.lv

Latvija dilst

Lai nokļūtu līdz molam, Daugavgrīvas pludmalē jārāpjas pāri sagruvušiem betona stiprinājumiem, zem kuriem jūra izskalojusi krastu. Foto — Rolands Tjarve
Mārtiņš Galenieks

Latvijas jūras krasts vienmēr bijis nepastāvīgs, bet tagad lielākajā tā daļā notiek erozija, ko klimata krīze vēl pastiprinās. Jārēķinās ar teritorijas zaudējumiem un to, ka problēmas risinājumi nav lēti

Mūsu valsts zaudē savu teritoriju pretiniekam, ko esam paraduši uzskatīt par savu draugu, pat nacionālo bagātību. Klimata krīzei pastiprinot Baltijas jūras krastu erozijas procesus, paredzams, ka Latvija līdz 2060. gadam varētu būt par 10 kvadrātkilometriem mazāka, liecina Vides ministrijas aplēses. 

Šoziem jūras postījumi bijuši īpaši vērienīgi, radot sabiedrībā satraukumu. Lai arī tūristu un atpūtnieku iecienītais Labraga stāvkrasts Jūrkalnē veidojies tieši erozijas rezultātā un nogruvumi tur notiek regulāri, šogad ap gadumiju tas nobruka līdz pat sešu metru platumā. Savukārt neilgi pēc tam jūra pilnībā paņēma Daugavgrīvas pludmali Rīgā, papostot arī tās krasta nostiprinājumus un krietni apgrūtinot pilsētnieku piekļuvi iecienītajai pastaigu vietai — molam.

Bolderājas iedzīvotāja un vietējā aktīviste Sandra Jakušonoka zina stāstīt, ka šogad jūra vienkārši pabeigusi savu pirms daudziem gadiem sākto darbu, jo pludmale sarūk jau krietnu laiku. «Vēl 2000. gadā mums bija pasākums Dzejas tūre, pludmale bija krietni platāka, un tur bez problēmām varēja nosēsties deltaplāns,» Jakušonoka raksturo pārmaiņas.

«Daugavgrīva ir vieta, kur jau kādu septīto vai astoto reizi tiek būvēti krasta nostiprinājumi un tikpat reizes tie sagrauti. Tāds bezgalīgs stāsts,» saka LU Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks, ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis. «Problēmas, kas te rodas, saistītas gan ar Daugavas HES, kas kavē dabīgu smilšu pienesi grīvā, gan arī 20. gadsimtā notikušo pazemes ūdeņu pārtēriņu, kas nosēdināja grunti. Savukārt krasta stiprinājumi ikreiz pēc kārtējās nopostīšanas tiek pārvietoti vairāk iekšzemē. Tas sākās jau pirms neatkarības atjaunošanas.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu