Laikmetīgās mūzikas komponiste Anna Ķirse (31) savas pirmās kompozīcijas iedziedāja, jo ar nošu pierakstu un klasiskās mūzikas izglītību bija uz «jūs». Šodien viņa ir viena no visvairāk pieprasītajām jaunajām komponistēm un gatavojas pirmizrādei Jaunajā Rīgas teātrī
Brīvdienas rītā Miera ielas Rocket Bean Roastery neilgi pēc atvēršanas nav neviena apmeklētāja. Slaidās, tumšmatainās Annas ienākšana izdodas efektīga — viņai līdzi bez siksniņas kārtīgi un klausīgi tek sunīte ar melnu kažociņu Sufi. Anna tikai vakar ielidojusi Rīgā — ar mūzikas dzīvi saistītu braucienu viņai ir daudz, un negrib atstāt Sufi mājās vienu. Tam, ka pēdējos gados viņa ir pieprasīta komponiste Latvijā un ārzemēs, ir divas puses: centieni pilnveidoties mijas ar mācīšanos nedarīt sev pāri — veltīt pietiekami daudz laika naktsmieram, laikus paēst. Taču Annai, kuru laikmetīgās mūzikas pazinēji raksturo kā vienu no darbspējīgākajiem un disciplinētākajiem komponistiem, lutināt sevi, atpūsties nemaz nav viegli.
Intervijas dienā viņa «liek beidzamos akordus» režisores Ingas Tropas iestudējumam Zalkša līgava Jaunajā Rīgas teātrī — Aspazijas lugas iestudējuma pirmizrāde ir 16. janvārī. Annai pasūtināti skaņdarbi Islandē, Zviedrijā, Latvijā.
Neparastu viņas stāstu padara tas, ka vēl pirms gadiem pieciem sešiem viņas dzīvē mūzika bija tikai sapnis. Tolaik viņa absolvēja jurisprudences studijas, strādāja Latvijas Dzelzceļā un retais zināja, ka meitenes vakari paiet komponējot. Ar bērnu mūzikas skolas četru klašu izglītību viņa pat īsti nespēja pierakstīt notis. Laikmetīgā mūzika Annai bija tumša bilde, tāpat kā komplicētie mūzikas teorijas pamati.
Iedomājieties drosmi un mērķa apziņu, kāda bija nepieciešama, lai ar šādu bagāžu 25 gadu vecumā vērtu Latvijas Mūzikas akadēmijas durvis! Anna vēlējās studēt mūziku un to panāca. Negāja viegli — kā atceras Annas kursabiedrs, mūzikas kritiķis Dāvis Eņģelis, «viņa cīnījās, pēc iestājeksāmeniem pat nezināju, vai ir uzņemta, bet drīz attapāmies vienā kursā». «Ir cilvēki, kuri ar savu uzcītību un mērķtiecību parāda, ka var izdarīt visu. Ir veselīgi būt tādiem cilvēkiem blakus, jo viņi atgādina, ka bieži vien paši sev uzliekam mentālus šķēršļus, noraustāmies lēkt pāri, kaut varam.» Eņģelis lieto sporta terminoloģiju, lai aprakstītu jaunās kompozīcijas studentes straujo attīstību: «No wild card viņa akadēmijā drīz aizcīnījās līdz stipendijas ieguvējiem.» Viņa eksperimentēja, lauza rāmjus. Dāvis Eņģelis: «Vienu skaņdarbu, šķiet, Laika mašīnai un trompetei, Anna bija uzrakstījusi instrumentam, ko pati izgudroja. Daži profesori to nesaprata. Viņa uzjundīja ūdeņus kompozīcijas pasniedzēju diskusijās.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.