Ministrija izstrādājusi jaunu zāļu cenu aprēķina modeli, taču lieltirgotāji to sauc par «kara pieteikumu», un cīņas iznākums vēl nav paredzams
Blakus Stomatoloģijas institūtam Rīgā pirmdienas rītā Dzirciema aptiekā pircēju nav daudz un neviens nesūdzas, ka zāles būtu par dārgu. Taču pērn Latvijā veikta iedzīvotāju aptauja liecina — 46% nav spējuši nopirkt visas ārsta izrakstītās kompensējamās zāles, jo pacienta līdzmaksājums ir pārāk liels. Arī Konkurences padome (KP) izpētījusi, ka zāles Latvijā ir dārgākas nekā kaimiņvalstīs un pie vainas ir tieši uzcenojuma mehānisms, kas ļauj lieltirgotavām labi pelnīt.
Lai problēmu risinātu, Veselības ministrija līdz marta beigām vēlas panākt vienošanos par jaunu zāļu cenu modeli, šīs izmaiņas apvienojot ar vēl divām — retināt aptieku tīklu un zāļu ceļu no lieltirgotavām līdz aptieku plauktam padarīt caurskatāmu. Kāds būs pacientu ieguvums?
15 gadi peļņas
Latvijā ir patērētājiem visnelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, pērn novembrī secināja KP. Kaimiņvalstīs ir noteikti griesti zāļu uzcenojam, bet Latvijā tādi ir tikai valsts kompensējamajiem medikamentiem. Salīdzinot 20 biežāk pirktos medikamentus, padome atklāja — 80% gadījumu zāļu ražotāji pārdeva Latvijas lieltirgotājiem zāles lētāk nekā kaimiņos, taču tikai puse zāļu arī aptiekā bija lētāka nekā Lietuvā vai Igaunijā.
«Vislielākais ieguvējs zāļu tirdzniecībā ir lieltirgotājs,» Ir saka KP pārstāve Dita Dzērviniece. Zāļu tirgus Latvijā ir vertikāli integrēts, jo 83% kontrolē četri uzņēmumi — Repharm, Tamro, Magnum Medical un Euroaptieka, kam pieder lielākā daļa zāļu lieltirgotavu un ķēdes aptieku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.