Pāreja uz elektromobiļu ražošanu apdraudot 400 000 darbavietu Vācijā
Skatos pa logu uz zaļo zāli un domāju par Austrāliju. Latvijā šajā «ziemā» notiek dīvainas lietas. Sēņotāji atgriežas no meža ar gailenēm un stāsta par tur redzētām vizbulītēm. Ērces turpina ložņāt pa krūmiem un pamežiem. Rīgā Uzvaras parkā ap gadumiju uzziedēja sakuras ķirši, bet gada sākumā dažviet tecinātas kļavu sulas. Tagad janvāris jau pusē, bet vēl nav sākusies «meteoroloģiskā ziema», kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā temperatūra nolaižas zem nulles. Kā stāsta meteoroloģiskais guru Toms Bricis, pēdējās desmitgadēs nav zināms gadījums, kad meteoroloģiskā ziema neiestātos kaut kur Latvijā, bet šobrīd aizvien aktuālāks kļūst jautājums — vai šogad ziema vispār būs?
Bet, kamēr pie mums cilvēki priecājas, ka nav jāšķūrē sniegs no mājas priekšas vai jāuztraucas par ledainām ietvēm, un cer uz zemākiem apkures rēķiniem, Austrālija daudzviet pārvērtusies par elli zemes virsū. Televīzijas ziņas un sociālie mediji ir pilni rēgainu bilžu, kurās debesis ir sarkanas kā atvērta krāsns, iedzīvotāji sabēguši pludmalēs, lai glābtos no milzīgo ugunsgrēku liesmām, un glābēji nes uz drošību lēnīgos koalas, kuru maigā bezpalīdzība atkausē pat visaukstākās sirdis. The Guardian ziņo, ka vairāk nekā miljards dzīvnieku ir gājuši bojā ugunsgrēkos, kuri skāruši apmēram 16,8 miljonus hektāru zemes jeb divarpus Latvijas un kuros iznīcināts vairāk nekā 5000 ēku un gājuši bojā 28 cilvēki. Uguns nav skāris cilvēku blīvi apdzīvotas vietas, tomēr dūmi no plašās degšanas uz laiku padarīja gaisa kvalitāti Austrālijas galvaspilsētā Kanberā par sliktāko pasaulē, un Melburnā notiekošajā Austrālijas atklātajā tenisa turnīrā viens mačs jau ticis atcelts piedūmotā gaisa dēļ, un no cita mača bija spiesta izstāties spēlētāja, kuru pārņēma klepus lēkme.
Austrāliešiem tīk savu kontinentu dēvēt par «laimīgo zemi», bet šobrīd tā šķiet globālās sasilšanas nesto briesmo priekšvēstnesis. Aizgājušais gads bija karstākais un sausākais Austrālijas vēsturē, vidējā temperatūra tur tagad ir par 1,4 grādiem augstāka nekā laikā pirms industrializācijas. Tas ir straujāks pieaugums nekā pasaulē kopumā, kur temperatūra cēlusies par 1,1 grādu.
Arī Latvijā 2019. gads bija siltākais novērojumu vēsturē, tika pārspēti 320 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Gandrīz neiespējami nedomāt, ka Latvijas rudens plūstošā pāriešana pavasarī nav saistīta ar pekli, kuru piedzīvo Austrālija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.