Muzeju krātuve droši glabās kultūras mantojumu un piedāvās jaunu publisko telpu Pārdaugavā
Jauno muzeju krātuvju atklāšanu šaurā, taču par nozīmīgu nacionālā mantojuma daļu atbildīgā muzejnieku kopiena gaidīja gandrīz 20 gadus. Plašākai sabiedrībai, kas nepārzina muzeju darba specifiku, projekts bija faktiski nezināms, un neskaidrību stiprināja arī ēkas atrašanās vieta ārpus galvaspilsētas centra. Jaunās būves monumentālais mērogs un pārmaiņas, ko pa šo laiku piedzīvojuši muzeji, situāciju ir būtiski mainījuši, un Pulka ielas komplekss Pārdaugavā ar atvērtas institūcijas programmas ideju kļuvis ne tikai par kultūras noliktavu, saglabāšanas un pētniecības centru, bet arī par adresi, ko sabiedrība pārbaudīs ar būtiski lielākām ekspektācijām. Novērtējot jauno ēku, var teikt, ka daļa no tām ir piepildītas, vismaz attiecībā uz publisko urbāno telpu.
Pārdaugavas mozaīka
Pārdaugavas apkaimes ir vienas no populārākajām Rīgā. Tās raksturo spēcīga identitāte, kas stāv līdzās viduslaiku Vecrīgai un Rīgas centra uzplaukuma ēras apbūvei 20. gadsimta pirmajā pusē. Te ir zaļš, viss ir diezgan tuvu, kursē publiskais transports.
Pārdaugavas ietvarā izceļas spēcīgi lokālie zīmoli — Āgenskalns, Ķīpsala, Kalnciema ielas kvartāls, akadēmiskajās un pilsētplānotāju aprindās iegājusies «zināšanu jūdze», kuras trajektorija ietver vadošās augstskolas un Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Pārdaugava ir arī Rīgas jaunās attīstības epicentrs ar augstbūvēm, Rail Baltica iezīmētajām izmaiņām, arī topošās Rīgas koncertzāles ideja gadiem ir tikusi saistīta tieši ar Pārdaugavu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.