Izstāde Nenorunātās tikšanās — zinātniskā fantastika, vēsture un mūsdienas
Cilvēks sper kāju uz tuksnešainās, meteorītu apdauzītās Mēness virsmas. Ir 1969. gads. «Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei» — translācijā no Mēness ziņoja amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs, cenšoties aprakstīt pirmos iespaidus par Zemes pavadoņa gandrīz pūderim līdzīgo virsmas substanci. Atsaucoties uz šī vēsturiskā notikuma 50. gadadienu un zinātniskās fantastikas žanra popularitātes atdzimšanu, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izstāžu zālē Arsenāls sarīkojis starptautisku izstādi Nenorunātās tikšanās.
Iedvesmai gan izstādes mākslinieku atlasē, gan vizuālajā noformējumā ir nācis palīgā krievu režisora Andreja Tarkovska vizionārisms, kas reiz manifestējās viņa (pēc brāļu Arkādija un Borisa Strugacku stāsta Pikniks ceļa malā motīviem) poētiski apokaliptiskajā filmā Stalkers.
Telpas ir pārpludinātas ar tonnām kristālisku smilšu (sasmalcināts lietotu pudeļu stikls), kas ir dominējošais elements izstādē, scenogrāfijas autoriem — arhitektūras birojam ĒTER — panākot iespaidu, ka apmeklētājs atrodas uz Mēness virsmas vai, kā, atsaucoties uz brāļiem Strugackiem, norāda izstādes kuratores, zonā. Mākslas darbi, kas lielākoties ir eksponēti uz tādām kā izkārtņu stutēm, šajā aktīvajā scenogrāfijā var tikt interpretēti gan kā postapokaliptiskās pasaules artefakti, brīdinājuma zīmes vai varbūt citplanētieši, kuri šo zonu apdzīvo, kamēr izstādes apmeklētājs neviļus nonāk stalkera ekskursanta lomā.
Projekta ietvaros tiek apgūts noteikts Latvijas klasiskās mākslas mantojums, šajā gadījumā par sākuma punktu izvēloties sešas kultūrvēsturiski nozīmīgas izstādes ar nosaukumu Zinātne un zinātniskā fantastika (1975—1982). Atsevišķi tiek izcelta arī viena no, manuprāt, interesantākajām Latvijas 20. gadsimta vidus perioda māksliniecēm Zenta Logina, kura bija dziļi ieinteresēta kosmosa tēmā. Viņas studijas un sarunas ar zinātniekiem rezultējās fantastiskās ažūrās skulptūrās un abstraktās ainavās. Izstādē viņas darbi atgādina meteorītus, kas eksponēti kosmosa brīnumiem veltītā muzejā, un šis butaforisms ir piemeklējis vairākus ekspozīcijas darbus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.