Leģendārā tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, nosvinējusi 80 gadu jubileju, priecājas par vienatni un nakts stundām, kad rodas jaunas idejas
Ejot pie Edītes Pauls-Vīgneres uz interviju, es aizdomājos, kā divdesmitgadniekiem vai trīsdesmitgadniekiem vistrāpīgāk aprakstīt viņas fenomenu — to, kādu iespaidu ekspresīvie lielformāta tekstilmākslas ansambļi atstāja uz sabiedrības garu septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados, kad Latvija dzīvoja aiz dzelzs priekškara. Man — varbūt gluži neapzināti, jo māksliniece ir komponista Raimonda Paula māsa — ienāca prātā līdzība no mūzikas lauka. Uz Pauls-Vīgneres izstādēm tolaik skrēja apmēram tāpat, kā tagad uz populāru mūziķu koncertiem.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Rūdolfa Heimrāta pagājušā gadsimta 60. gados izveidotajā tekstilmākslas nodaļā Pauls-Vīgnere uzmirdzēja kā spoža zvaigzne.
Viņa Latvijas tekstilmākslā radīja tā saukto ansambļa principu — grandioza apjoma dzīvīgus un savdabīgus stāstus, izaustus uz stellēm. Idejiskā līmenī tie vienmēr bija pārsteidzoši, tehniski paveikti ar izcilību. Vēlāk, atjaunotās Latvijas laikā, māksliniece izmēģināja arī jaunas tehnoloģijas.
Rudenī Pauls-Vīgnere nosvinēja 80 gadu jubileju un veido jaunus darbus joprojām. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 1. martam skatāma viņas personālizstāde Kafijas kantāte ar izcilākajiem mūža darbiem, bet Arhitektūras muzejā līdz 10. janvārim var paspēt aplūkot mākslinieces vectēvam, Iļģuciema fabrikas stikla pūtējam Ādolfam Paulam veltīto izstādi Vīna garša.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.