StratCom pētījums atklāj, cik viegli un lēti iespējams manipulēt ar sociālo tīklu saturu, tāpēc direktors Jānis Sārts ir pārliecināts — krāpšanās jāierobežo ES līmenī
Ja kāds grib izskatīties ietekmīgs sociālajos tīklos, viņam nav jāmeklē kādi paslepus «kontus, laikus, komentus vajag?» piedāvājumi kā kontrabandas cigarešu pircējam Centrāltirgū. Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (StratCom) pērn maijā un jūnijā veiktajā eksperimentā pārliecinājās, ka visu vajadzīgo internetā var nopirkt atklāti un likumīgi, turklāt arī diezgan lēti. Decembra sākumā centrs publicēja pētījuma rezultātus.
«Mēs domājām, ka būs jāiet kaut kādā tumšajā tīklā, jāmeklē. Bet nē! Pirmais, ko ieraudzījām, iegūglējot, bija Google reklāma, kas ved uz saiti, kur var nopirkt YouTube manipulāciju,» arvien kā brīnīdamies pastāstīja StratCom direktors Jānis Sārts, kad viņa «štābā» Kalnciema ielā par šo pētījumu runājām pirms gadumijas. «Tātad ne tikai tas ir atklāti, bet Google arī paņem naudu par reklāmu no spēlētāja, kas reklamē tā paša Google īpašumā esošā YouTube manipulēšanu!» Papētot tālāk, drīz kļuvis skaidrs, ka tā ir «principā globāla ekosistēma, kurā ir virkne komercspēlētāju, kuri pārdod šo jebkuram, kurš interesējas».
StratCom sameklēja 11 Krievijas kompānijas un piecas likumīgi reģistrētas Eiropas kompānijas (divas Vācijā un pa vienai Itālijā, Francijā un Polijā), kuras atklāti piedāvā šos pakalpojumus. Par nieka 300 eiro centra pētnieki nopirka 3530 komentārus, 25 750 «laikus», 20 000 skatījumus un 5100 sekotājus lielajos sociālajos tīklos Facebook, Instagram, Twitter un YouTube. Pamatā mērķēts uz pašu pētnieku izveidotiem viltus kontiem, taču pārbaudīts arī, «vai tas strādā tādā pašā apjomā uz reāliem un augsti sensitīviem kontiem», kuru skaitā bija arī triju Eiropas Komisijas viceprezidentu konti.
Nākamais bijis saprast, kā lielās sociālās platformas, kuras pērn parakstīja tā saukto uzvedības kodeksu, cīnās pret šādām manipulācijām un vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu aktīvajā fāzē to darīt ir kļuvis sarežģītāk. «Secinājumi diemžēl bija nepatīkami mums visiem,» Sārts atzīst. «Deviņdesmit procenti no tā, ko mēs nopirkām, tika reālā laikā arī izpildīts. Un principā neviena no sociālo mediju kompānijām reāli nevarēja neko pretī izdarīt.» Pētnieki identificēja 18 739 kontus, kuri tika izmantoti nopirkto darbību veikšanai, un tas ļāva viņiem redzēt citas lapas, ar kurām šie viltus konti mijiedarbojās par labu citiem klientiem. To skaitā bija ap 700 «politisku» lapu un 52 oficiālas valdību lapas, arī divu valstu prezidentu, vienas Eiropas politiskās partijas un virknes vietējo politiķu lapas Eiropā un ASV.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.