Cilvēks ar auduma maisiņu • IR.lv

Cilvēks ar auduma maisiņu

«Darbs ir citāds nekā parastā veikalā,» atzīmē Burkas dibinātāja Marija Sološenko. «Tur pārdevējs vienkārši iekrāmē preci plauktā. Mums viss jāsaliek izvietošanas traukos, tie jāmazgā. Kā restorānā lielu uzmanību pievēršam pārtikas drošībai». Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe

Šo laiku iezīmē beziepakojuma veikalu bums — kopš 2018. gada nogalē rīdzinieki atklāja Burku, tam galvaspilsētā sekojuši vēl četri veikali. Ļaudis grib dzīvot ekoloģiskāk arī Jelgavā, Cēsīs, Ikšķilē un Siguldā

Stalažas plauktu turēšanai nācās pārtaisīt. Sāka ļodzīties, saturs draudēja krist zemē. «Visu iznesām, uzcēlām jaunu noliktavu,» veikala Burka saimniece Marija Sološenko stāsta ar entuziasmu. «Sākumā bija kādas 200 preču vienības, tagad starp 400 un 500. Vairāk nekā 50 piegādātāju.»
Tikšanās dienā viņa ar vienu roku atbild uz telefona zvaniem, ar otru gatavo divu veidu Ziemassvētku dāvanu kastes korporatīvajam klientam. Ar sukādēm, riekstiem, dražejām un ar dabīgiem kosmētikas līdzekļiem un saimniecības precēm. Veikalā līdzās mazgājamām kosmētikas noņemšanas lupatiņām pamanu pat daudzreiz lietojamos ausu tīrīšanas kociņus. Milzīgu popularitāti izpelnījušās uzputojamās šampūnziepes — gan Latvijā, gan Lietuvā ražotas.
Bodīte Krišjāņa Barona ielā Rīgā durvis vēra 2018. gada 1. augustā. Bija pirmā savā nišā Latvijā. Valsts kontroles Starptautiskās sadarbības daļas vadītāja Marija Sološenko mazā biznesa idejas vārdā izlēma likt uz spēles savus ietaupījumus. Viņa tobrīd vēl izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu. Piedzimstot meitai, aizdomājās par lielveikala iepakojumu kalniem, ko katra mājsaimniecība «saražo». Pārdotavas, kur preci iesver pircēja līdzi atnestā maisiņā, kastītē vai burciņā, Marija bija novērojusi Barselonā. Vēlāk aizbrauca pieredzes apmaiņā uz līdzīgiem veikaliņiem Berlīnē un Londonā.
Pēdējā laikā beziepakojuma veikali auguši kā sēnes pēc lietus. Rīgā tādi ir jau pieci. Pēc Burkas parādījās Turza Ģertrūdes ielā. Barona un Dzirnavu ielas stūrī vietu rada Zeroveikals, kurā tirgo bioloģiski sertificētus beziepakojuma produktus. Āgenskalnā sevi pieteikuši veikali Zemes draugs un Zaļais kalns. Ar to vēl saraksts nav noslēgts. Jelgavā atvērts Ber un sver, Cēsīs — Ieber.lv, Ikšķilē — Brīvais veikals, Siguldā — Neiepakots.

Tik personisks kontakts

Savelkot pirmā darbības gada bilanci, ir skaidrs, ka Burkas saimnieces uzkrājumi nav izšķērdēti. Tie ieguldīti biznesā, kas nes labumu gan sev, gan citiem. Saglabāta sākotnējā ideja, ka beramajām precēm bez iepakojuma jābūt lētākām nekā lielveikalos. Burku iecienījuši zaļi domājoši cilvēki. Klasisks klients esot tāds kā Marija pati: «Sieviete 25—45 gadu vecumā, izglītota, domā par vides jautājumiem, par ilgtspēju.» Taču nāk arī studenti, pensionāri, jaunās māmiņas, kuru ērtībām puspagraba telpās ierīkota nobrauktuve ratiņiem. Cilvēkus piesaistot iespēja produktus pirkt mazos daudzumos. Kulināri priecājas, ka var nosvērt precīzi, cik prasīts receptē, piemēram, 50 gramus mandeļu miltu.
Mūsu viesošanās dienā pa estakādi riteņsomu noripina sirma kundze. Iegādājas nedaudz pelēko zirņu, kukurūzas un auzu miltus. «Tie ir labāki nekā baltie milti, es taču gribu būt vesela, vēl bišķiņ vajadzētu padzīvot,» viņa paziņo. «Šeit ir ērti iepirkties un meitenes brīnišķīgas!»
Tikmēr kāds vīrietis uz Burku atnes tīri izmazgātas tukšās burciņas un plastmasas kastītes. Blakus atkārtoti lietojama iepakojuma plauktam vīd grēda ar salocītām kastēm, ko veikals nolicis cilvēkiem, kam gaidāma pārvākšanās. Citi atgādājuši savu laiku nokalpojušus traukus, kas noderēs plēšanas rituāliem Laimes muzejā Latgalē, Indrā. Ja gadās arī labi trauki, Marija veikala feisbuka profilā tiem meklē jaunus īpašniekus.
Piektdienas pēcpusdienā veikalā pat izveidojas rinda. Ļaudis pērk kulinārijas ingredientus, sveramās tējas un našķus. «Cilvēki mūs sauc arī par kārumu veikalu,» pasmaida Marija.
«Man ir būtiski, lai viss būtu labas kvalitātes, garšīgs, maksimāli dabīgs. Lai varu vecākiem pateikt: bērnam droši pērciet šīs garšīgās burkānbumbas! Tur ir burkāns, dateles, sēklas.» Esmu mērķējusi, lai visu, kas ir sortimentā, varētu droši ēst arī mans bērns.» Burkas saimniece laipni atbild uz telefona zvanu. Kāds interesējas, kāda veida pupiņas ir veikalā un cik tās maksā. «Pārsteidz, ka cilvēkiem tomēr ir laiks un vēlme tik ļoti iedziļināties, kas ir produkta sastāvā.»
Gada laikā Burka cenrādi mainījusi minimāli. «Inflācija valstī ir lielāka, nekā tas redzams pie mums,» uzņēmēja nopūšas. «Kāds kungs aizrādīja: jūs taču bankrotēsiet! Kurkumas cena ir divreiz zemāka nekā kaimiņu veikalā! Bet man ir svarīgi, lai cilvēki turpina nākt, lai viņiem nav jācieš tāpēc, ka kurkuma ir kļuvusi tik populāra.»
Nē, mana sarunas biedre nevar atļauties pievērsties labdarībai. Lai atgūtu ieguldījumus un samaksātu telpu īri, arī viņai jāstrādā ar peļņu. «Es visu cenšos ļoti monitorēt, skaitīt katru kapeiciņu. Ne visi produkti, ko esmu ņēmusi, bijuši veiksmīgi. To maksimāli ātri konstatēju un mainu.»
Marija izlēmusi pēc bērna kopšanas atvaļinājuma neatgriezties Valsts kontrolē. «Izrādījās, ka veikala vadīšanu nevaru apvienot ar pamatdarbu. Sākumā bija trīs pārdevējas, tagad ir sešas. Šobrīd taisu vaļā arī interneta veikalu. Sāksim ar saimniecības precēm, tad skatīsimies, ko varam vai nevaram darīt ar pārtiku.»

Par lietotas mašīnas cenu

Jelgavas Ber un sver īpašniecei Līgai Rullei zaļā domāšana veiksmīgi sadzīvo ar
grāmatvedības zināšanām. «Apkārt daudzus veikalus atver, pēc dažiem mēnešiem aizver.
Tātad viņi ir dzīvojuši ilūzijās: viss notiks, tikai pamēģināsim!» . Foto — Gints Ivuškāns

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu