Gada laikā Latvijas politikā noticis krass pavērsiens
Aizejošais bija apvērsuma gads Latvijas politikā. Pat tie, kuri Saeimas vēlēšanu dienā grib, lai jau nākamajā rītā Latvija ir viņu priekšstatā ideāla, pašlaik diezin vai teiks, ka viss ir tāpat, kā vienmēr ir bijis. Ļoti daudz kas vairs nav tāds, kāds bija bijis.
Sācies ar it kā visneiespējamākās valdības izveidošanu janvārī, gads noslēdzas ar divu necik sen fundamentāli svarīgu partiju — Saskaņas un Zaļo un Zemnieku savienības — strauju norietu. Pārmaiņas būs milzīgas.
Pēc Saeimas vēlēšanām pērnruden Saskaņas un ZZS valdība bija tik bīstami iespējama kā nekad iepriekš. Taču tagad Nils Ušakovs, kurš vēl nesen šķita neizkustināms kā dzelzsbetona stabs Uzvaras parkā, nu ir pacēlis kepku un aizbēdzis trimdā — pagaidām gan uz sapuvušo Briseli, nevis uz mātišķo Maskavu —, bet viņa partija «konceptuāli» ir par tās desmit gadus kontrolētās Rīgas domes atlaišanu, kā otrdien paziņoja Regīna Ločmele-Luņova. Bet Latvijas politiskās korupcijas arhetips vai pat sinonīms Aivars Lembergs kļuvis bīstams pat paša «zaļajiem zemniekiem». Kurš gan pirms gada būtu ticējis, ka viņa Latvijai un Ventspilij partijas azotē izlolotā pirmrindniece teicamniece Dana Reizniece-Ozola norādīs, lai šis «paiet malā»?
Var ņemt arī citus pārmaiņu kritērijus. Politikas vēsturnieki var teikt, ka no ainavas, kuru gadu gadiem bija noteikusi Lemberga un Šķēles «vienošanās par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu» 2001. gadā, šogad esam bildē, kurā viens no pirmīt varenajiem «saimniekiem savā zemē» mēģina kontrolēt miskastes Rīgā, bet otrs vairs nespēj kontrolēt pat savu kabatu. Savukārt dzelteno soctīklu apsmējniekiem pārmaiņu rādītājs varētu būt dietoloģiskā aiztapšana no Alda Gobzema «puņķu ēšanas» janvārī līdz «Lemberga sievai nav naudas maizei» decembrī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.