Gatis un Jānis, minas uz Singapūru • IR.lv

Gatis un Jānis, minas uz Singapūru

Latvieši Bangkokā ar šuvēju, kura uzšuva Latvijas karogu, jo puiši to bija aizmirsuši Rīgā. Foto no privātā arhīva
Ieva Alberte

Pirms četriem gadiem Gatis ar čomiem pēc basketbola treniņa garderobē apsprieda pasaules hokeja čempionātu, kas notiks Prāgā. Tuvu. Gatis ieminējās, ka varētu turp aizmīties ar riteni. Vienīgais, kam šī ideja patika, bija Jānis. Lai arī viens otru labi nepazina, abi devās ceļā. Prāga nāca smagi: tulznainiem pirkstiem un sāpošiem dibeniem, taču pēc tam gribējās vēl, tāpēc puiši nolēma apceļot pasauli, reizi gadā dodoties izbraucienā. Bangkoka—Singapūra (2000 km) ir portāla TVNET sporta žurnālista Gata Krecera un uzņēmēja Jāņa Sipkova piektais brauciens.

Pagājušajā nedēļā vīri sāka ceļu. Bangkokā kravājoties startam, saprata, ka aizmirsuši Latvijas karogu. Devās meklēt audumu un šuvēju. Feisbuka kontā Ar velo apkārt pasaulei redzami video, kuros abi vīri ar taizemiešiem sarunājas latviski, rādot telefonā bildes ar karogu un prasot, kur varētu uzšūt. «Angliski mūs nesaprastu, tāpēc — vai nav vienalga kādā valodā runājam?! Galvenais ir uzsvari un žesti,» saka Jānis, sazvanīts Taizemē. Viņš atlaidies kārtējā cietajā gultā, apsedzies ar palagu, jo ārā ir +27 grādi. Taizemieši pārliecinoši rādīja ar pirkstiem dažādos virzienos, uz lapiņām savā valodā sarakstīja audumu veikalu adreses. Latvieši izlēma doties uz Latvijas konsulātu, taču arī tur karoga nebija, toties tieši pretim sēdēja šuvēja. Atlika tikai atrast karmīnsarkano audumu. Atļāvās nopirkt divus metrus dārga uzvalku auduma par deviņiem eiro. Par šūšanu samaksāja trīs eiro. Vaicāti, kā sauc šuvēju, latvieši saskatās. «Ja arī viņa būtu pateikusi, diez vai spētu to atkārtot. Toties es atceros, kā sauca čali, kurš ar mums minās no lidostas uz pilsētu, — viņa vārds bija O,» saka Gatis.

Velosipēdistu ceļš lielākoties ved gar jūru. Vietējiem latvieši patīk. Jānis un Gatis jau pabijuši gan pie bēru galda, gan jaunas mājas atklāšanā. «Ieraugot uz mūsu krekliem maršrutu, kļūst skaidrs, ko te darām. Mūs pabarot cenšas pilnīgi visi. Reiz uzaicināja pie galda, kur zupas nesa un nesa, es apēdu piecas,» stāsta Jānis. To, ka tas bijis bēru mielasts, ceļotāji saprata tikai vēlāk. 

Savukārt mājas atklāšanā latvieši pirmoreiz ieraudzīja policiju, kas Taizemē esot retums. Policisti savā busiņā atveda mūkus, kuri māju iesvētīja. «Vietējie saka — atstājiet riteņus ārā, neviens nezags. Taizemē nezog,» saka Gatis. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu