Dzimtās pagātnes tumsā • IR.lv

Dzimtās pagātnes tumsā

3
Osvalds Zebris, rakstnieks

Divi teksti par Latviju — atšķirīgas versijas par to, kā atskatīties uz vēsturi

Ko nozīmē būt nākušam no Austrumeiropas — autobiogrāfiskajā darbā Dzimtā Eiropa jautā pazīstamais dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs.  

Jā, ko gan tas īsti nozīmē — divās pilnībā atšķirīgās versijās mums stāsta Tālivaldis Margēvičs un Anna Velēda Žīgure. Abu autoru grāmatas ir tik dažādas, cik nu vien iespējams. Anna V. Žīgure savā Mūsu tautas gaita Latvijas pagātnes stāstu ir diegusi no maziem atmiņu deķīšiem, no deķīšu stūrīšiem un sīkgabaliņiem, kurus rakstījuši un stāstījuši visdažādākie ļaudis. Tālivalža Margēviča pieeja romānā Zirgu gaļas pārdevējs ir skatīt Latvijas 20. gadsimta ceļu caur viena cilvēka un viņa dzimtas pagātni — it kā jau hronoloģiski un kā kinolentē, bet arī ar Miloša Dzimtajā Eiropā piesaukto tēlu neizbēgamās sastapšanās un pārklāšanās slāni. Jo kaut kas «toreiz» taču vienmēr apvēršas kādā konkrētā «tagad».

Vienas dzīves hronika

Margēvičam, rakstot romānu Zirgu gaļas pārdevējs par Pētera Kalēja gaitām, ir patrāpījies izcili bagātīgs izejmateriāls — Paula Hauptmaņa dzīvesstāsts. Cik no tā romānā palicis autentisks, cik klāt piedomāts, nebūtu pat svarīgi — te ir tik notikumu, cik cits i četrās dzīvēs nedabū pieredzēt. Seriāls. Tomēr līdz ar bagātīgo sižetisko norišu slāni jāpiemin arī otrs — varoņu raksturu attīstības un emociju slānis, kas tā arī palicis neiekustināts. Dažus fragmentus (piemēram, Pētera tikšanās ar mammu un māsu pēc ilgas neredzēšanās) nākas pārlasīt divreiz — vai tiešām viņš (Pēteris) šādā mirklī neizdzīvo veselu emociju paleti, ka neticamā kārtā ir sastapis plašajā pasaulē sev vienīgos tuvos cilvēkus? Saviļņojums tekstā gan ir pieminēts, taču itin kā garāmejot, kas vispār ir raksturīgi šī romāna varoņiem. Attiecības ātri sākas un beidzas, cilvēki dodas tālāk, dažkārt pēc gadiem satiekas, lai tad šķirtos atkal.

Varoņu emocionālais plakanums ved pie vēl vienas problēmas — cilvēki Zirgu gaļas pārdevējā ir statiski, labie kā bijuši, tā paliek lāga, nejaukie paliek nemainīgi riebīgi, ļaunie — ļauni utt. Tik grandiozos apstākļos kā revolūcijas, bēgšana no dzimtenes, iedzīvošanās svešā un skarbā vidē parasti taču maina cilvēku. Cilvēku un viņu attiecību metamorfozes svešumā lieliski tēlojis, piemēram, Gunars Janovskis. Raibajā vēstījumā par Pētera Kalēja piedzīvojumiem pietrūkst tās romānam tik nozīmīgās metaforiskās pasaules, par kuru lasot nākas prātot ilgāk, pie kuras atgriezties ar jautājumu. Kā tas ģimenes un cilvēka pieredzes tēlojumā, piemēram, ir Ingas Ābeles romānā Duna.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu