Netflix jaunums Laulības stāsts — vai iespējams pārdzīvot attiecību beigas?
Ar mīlestību vien nepietiek — tik skarba un reizē banāla atziņa nāk prātā pēc Laulības stāsta (Mariage Story) noskatīšanās. Tā ir autorkino rūdītā un dzimtās Ņujorkas patriota — režisora Noas Baumbaha filma. Amerikas Austrumkrasta citadeli pieminu nebūt ne frivolu iemeslu dēļ — iepretim kinoindustrijas centrālei Losandželosai šī pilsēta kļūst par vienu no nometnēm šķiršanās epopejā ierauta pāra dzīvē.
Galvenais varonis — teātra režisors Čārlijs (lieliskā Ādama Draivera atainojumā) dedzīgi aizstāv ideju par ģimenes dzīvi Ņujorkā, savukārt viņa bez piecām minūtēm šķirtā sieva Nikola (Skārleta Johansone, vienā no savas karjeras labākajām lomām) vēlas atgriezties Kalifornijā. Fundamentālā dzīvesvietu nesakritība jeb vēlme dzīvot divās dažādās kontinenta malās kalpo par simbolu tam, cik tālu var aizdreifēt cilvēki, kuri savulaik ir viens otru mīlējuši (vai mīl joprojām, bet ir pārstājuši sadzīvot).
Baumbaha filma, līdzīgi kā Ingmāra Bergmana Laulības dzīves ainas (1973), Roberta Bentona Krāmers pret Krāmeri (1979) vai, piemēram, nesenākā darbā Dereka Sienfrānsa Blue Valentine (2010), apstiprina, ka no mīlestības var izaugt neticami indīga cietsirdība. Te tā uzplaiksnī tikai vietumis, šo šķiršanās stāstu padarot iejūtīgi maigu un smeldzīgu.
Attiecībām pārtrūkstot
Protams, režisors riekšavām smeļ no kinoklasikas urdziņas, un nepārprotami atsaucas gan uz Bergmanu, gan citiem dižgariem, taču viņa kinodarbiem piemīt sava izteiksme, un šķiršanās tēma atainota vairākās filmās. Taču nevienā tik tieši un atklāti kā filmā Kalmārs un valis (The Squid and the Whale, 2005), kas Baumbahu izcēla starptautiskas atpazīstamības gaismā; un, protams, arī šajā filmā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.