* * * • IR.lv

* * *

Boriss Pasternaks
Boriss Pasternaks

Boriss Pasternaks (Борис Пастернак, 1890—1960) — krievu dzejnieks, bez kura pagājušais gadsimts ne Krievijā, ne pasaulē nebūtu izticis. Atdzejotājs, kura balsī krievu valodā skan Šekspīrs, Gēte, Verlēns un daudzi citi. Dzejas milzis, kura balss savulaik ietekmējusi Osipu Mandelštamu, Marinu Cvetajevu un citus lielmeistarus. Autors, kurš, varas terorizēts, atteicies no Nobela prēmijas (1958). Latviešu valodā viņa darbi atdzejoti salīdzinoši maz. Einārs Pelšs piedāvā savu slavenā 1912. gada Pasternaka dzejoļa atdzejojumu. 1928. gadā autors tā tekstu nedaudz pārveidoja. Tolaik, kad tapa dzejoļa pirmā versija, februāris pēc vecā kalendāra ilga līdz mūslaiku marta vidus trauksmainajai robežai. Bet ne jau tikai pavasaros rakstām, vai ne?

Klāt februāris. Paņemt tinti
Un raudot uzrakstīt par to,
Deg kamēr slapjums nenorimti,
Un ziedoņmelni dārdinot.

Ņemt drošku un par sešām grivnām
Caur baznīczvaniem veicīgāk
Prom aizdrāzties, kur lietus līņā
Par tintes asrām trokšņaināk.

Kur krauķu tūkstoši no zariem
Kā apogļoti bumbieri
Birs norāvušies peļķēs bariem —
Bērs acīs sausu skumību.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu