Arhīvu detektīva nemiera gars • IR.lv

Arhīvu detektīva nemiera gars

Edgars Dunsdorfs Latvijas Universitātes studentu virtuvē Rīgā. 1938. gads. Fotogrāfs nezināms. Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājums
Viesturs Vecgrāvis

Ražīgākais Latvijas vēstures pētniecībā nenoliedzami ir Edgars Dunsdorfs 

Kad pagājušā gadsimta 80. gadu beigās pēc bibliotēku specfondu atvēršanas lasīju Edgara Dunsdorfa (20.11.1904. Saldus—24.03.2002. Melburna, Austrālija; apglabāts Rīgā, Raiņa kapos) sarakstītos trīs apjomīgos Latvijas vēstures sējumus par laikmetu no 1500. līdz 1800. gadam, tad divas domas bija galvenās. 

Pirmā: latviešiem ir vēsturnieks, kurš perfekti līdz sīkumiem pārzina noteiktas tēmas un prot tās saistoši izstāstīt. Otrā: cik šokējoši, ka ilgajos okupācijas gados par šī vīra  milzīgo veikumu mums nebija lemts neko uzzināt!

Lasot arī vēl citus trimdā dzīvojošā zinātnieka nozīmīgus pētījumus, kas apkopoti 59 grāmatās un ap 600 publikācijās, izkristalizējās pārliecība, ka Edgars Dunsdorfs ir mūsu izcilākais vēsturnieks. 

Šādu pārliecību pauž arī viņam veltītās laikabiedru atziņas un darba vērtējums. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa skatījumā viņš bijis ne tikai pats ražīgākais un daudzpusīgākais latviešu vēsturnieks, «Dunsdorfs bija dižens hronists, analītiķis, polemizētājs, nemiera gars». Dunsdorfa apskaužamā neatlaidība un ražīgums deva augļus jau viņa zinātnieka ceļa sākumā, kas sakrita ar latviešu nacionālās vēsturnieku skolas dzimšanu pirms Otrā pasaules kara. Arī sekojošā Latvijas vēstures piespiedu «pārstādīšana» trimdas zemju augsnē bija pārbaudījums, kas apliecināja Dunsdorfa sīkstumu un konsekvenci vēsturnieka amata principu saglabāšanā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu