Sagriezīs gabalos un pārdos atsevišķus dimantus? Tādas bažas ir par Drēzdenē nolaupīto dārglietu likteni. Pārdrošā laupīšana aktualizējusi arī citu problēmu: muzeju drošību. Vai Zaļā velve pati atviegloja laupītāju darbu?
Rodas sajūta, ka atbildīgās personas jau pirms tam zināja, kas viņus gaida. Šā gada maija sākumā tieši Drēzdenē uz tikšanos sanāca Vācijas muzeju asociācija, lai dibinātu jaunu darba grupu muzeju drošības uzlabošanai. Grupas jaunajā mājaslapā lasāmas atsevišķas sadaļas: objekta drošības menedžments, darbinieku drošība un riska analīze.
Tas viss būtu noderējis 25. novembra naktī, kad nenoskaidroti zagļi ar cirvi sasita vitrīnas Drēzdenes karaļa pils Zaļajā velvē un nozaga mākslas darbus un dārglietas, kurus uzskata par naudas izteiksmē nenovērtējamu kulturālu un vēsturisku vērtību.
Izskatās, ka drošības darba grupa nemaz vēl nav sākusi strādāt ar pilnu jaunu. Pirmā dibināšanas sapulce notika oktobra beigās, bet par runasvīru tika izvēlēts Maikls Džons, kura pamatdarbs ir celtniecības, tehnoloģiju un drošības nodaļas vadīšana Drēzdenes Valsts mākslas kolekcijā, tas nozīmē, ka viņš ir atbildīgs arī par Zaļās velves drošību. Laupīšanas laikā viņš bija Londonā, kur piedalījās muzeju drošības konferencē.
Pirms vairākiem gadiem, kad Valsts mākslas kolekcijas ģenerāldirektors bija Martins Rots, viņš apgalvoja, ka Zaļā velve ir «tikpat droša kā Fortnoksa», salīdzinot to ar militāro bāzi ASV, kur agrāk glabājās lielākā daļa valsts zelta rezervju. Pat tagad pēc incidenta Zaļās velves un Drēzdenes Arsenāla direktors Dirks Sindrams skaidroja: «Mūsu drošības sistēmas tika izvērtētas pirms četriem gadiem, un tika secināts, ka viss ir kārtībā.» Direktors vēl piebilda, ka nekas nespētu apturēt tādus laupītājus kā šie: «Tas, ko viņi paveica, ir līdzīgs filmā Neiespējamā misija redzētajam.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.