Pārmaiņu rutīna

Tāpat kā svars nesamazinās tikai no dietologa apmeklējuma vien, arī citas apņemšanās sākt jaunu dzīvi no vārdiem jāpārvērš darbos

Jaunais gads nāk ar apņemšanos vilni sākt jaunu dzīvi. Visi zina, ka 80% šo apņemšanos izgāžas jau pirmajā mēnesī. Manā darbā (esmu koučs, supervizore, terapeite un trenere) šāds Jaunais gads ir visa gada garumā. Pie manis vēršas tieši tāpēc, lai mainītos un mainītu — savu uzvedību, organizāciju, karjeru, pārliecību, attieksmi, paradumus, komandu, procesus, attiecības un daudz ko citu. Ne vienmēr pārmaiņas īstenojas. Tā ir vilšanās maniem klientiem un arī man. Katru dienu piedzīvoju ilūzijas par pārmaiņām un attīstību. Bieži tās skaidroju saviem klientiem. Daži tās sadzird, daži izvēlas turpināt dzīvot ilūzijās. Padalīšos ar dažiem novērojumiem, varbūt tie palīdzēs sākt reālas pārmaiņas.

Mani bieži mulsina cilvēku pārliecība, ka tieši atnākšana pie manis būs izšķirošais faktors, lai pārmaiņas reāli notiktu. Man tiek piedēvētas pārcilvēciskas brīnumdara spējas. Manuprāt, viss gaišreģu, dziednieku un bieži vien arī kouču un terapeitu bizness balstās uz šo mistisko domāšanu. Protams, tāds novērtējums ir patīkams un baro manu profesionālo ego, bet tālāk tas ir profesionālās ētikas jautājums — vai un kā skaidrot klientam reālās sava darba ietekmes iespējas un atbildības robežas. Gribu jūs sarūgtināt — nē, no tā vien, ka esat atnākuši pie speciālista, pārmaiņas vēl nesāksies. Arī tad, ja regulāri apmeklēsit sesijas. Atbildība būs jāuzņemas pašam. Tādēļ, ka regulāri apmeklējam dietologu, mūsu svars vēl nesamazinās, bet dietologs palīdz ar profesionālu padomu un uztur disciplīnu.

Mana prakse rāda, ka izmaiņas ir drīzāk iespējamas, ja par savu apņemšanos izstāstām apkārtējiem cilvēkiem, ar kuriem ikdienā saskaramies. Ja vadītājs vēlas biežāk sniegt atgriezenisko saiti un pastāsta par šo apņemšanos saviem darbiniekiem, pastāv ļoti reāla iespēja, ka tas īstenosies. Ja esmu nolēmusi vairāk laika pavadīt ar bērniem un viņus par to informēju, katru reizi, viņus ieraugot, par to domāšu un rīkošos. Mani klienti man stāsta par saviem plāniem, un, kad tuvojas mūsu tikšanās laiks, viņi dara visu, lai varētu man pastāstīt par progresu.

Vēl viena ilūzija ir pārliecība — ja es par to daudz domāšu un runāšu, it īpaši sesijās ar atzītu speciālistu, tad pārmaiņas notiks pašas no sevis. Ja man būs atklāsmes, ja Katrīna izaicinās manu domāšanu, un es sapratīšu savas dzīves jēgu, tad viss notiks. Patiešām, saprast pārmaiņu jēgu ir svarīgi, un komunikācija un domāšana par tām rada vērtīgu augsni to īstenošanai. Tomēr īstas pārmaiņas rada tikai rīcība. Atceros, ka agrāk savā terapijas procesā pacēlu tēmu par to, kā pieredzu savu novecošanu, kāda gribētu būt savā dzīves nogalē, cik labi būtu vingrot. Saliku plānus, bet neko nedarīju. Gadiem. Man bija labas atrunas — laika trūkums, darbs, bērni, pārāk garš ceļš līdz sporta zālei, sastrēgumi. Tikai tad, kad man sākās neizturamas sāpes plecā, zibenīgi vienojos ar treneri par treniņu plānu, ko saņemu katru otro rītu lietotnē un varu izpildīt jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Katru reizi, kad pienāk ziņa par jauno treniņu, es zinu, ka man būs sevi jāpiespiež un piektdienas vakarā drīzāk gribēsies atsēsties ar vīna glāzi rokās pie labas filmas, nevis mocīt savu vēderpresi. Tomēr šajā gadījumā mani motivē izvairīšanās no potenciālām ciešanām, nevis skaista vīzija par vecumdienām. Arī tā var būt. Katram savs motivācijas dzinulis.