Pēdējā desmitgadē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports no Latvijas ir pieckāršojies un tagad tuvojas jau miljardam eiro. Lai gan igauņi cītīgi attīsta digitālo pirmrindnieku tēlu, patiesībā jau četrus gadus mēs eksportā pārspējam kaimiņus. Kā tas izdevies, Ir Nauda gāja lūkot pie četriem veiksmīgiem nozares spēlētājiem
Kopš 2016. gada, kad Latvija noķēra kaimiņvalsti Igauniju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksportā, mūsu valsts programmētāji strādā arvien jaudīgāk, konkurējot globālajā tirgū. Iekārtojušies labi aprīkotos birojos, viņi veido risinājumus, kuros izmanto arī mākslīgo intelektu un mākoņtehnoloģijas, datu analīzes un vizualizēšanas rīkus. Šogad IKT nozares pakalpojumu eksports varētu pārsniegt jau 900 miljonus eiro, liecina prognozes.
«Nozare ir attīstījusies nemitīgi, tās izaugsme ir bijusi vidēji ap 20% gadā. Tādiem attīstības tempiem kumulatīvais efekts ir milzīgs,» saka ekonomists Pēteris Strautiņš no Luminor bankas, kas padziļināti pētījis eksportu. Pēc viņa aprēķiniem, IKT pakalpojumu eksports kopš 2000. gada ir pieaudzis 25 reizes. Pērn tas sasniedza 779 miljonus eiro, par 25% vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt šai nozarei ir augsta rentabilitāte — aptuveni 10% jeb apmēram divas reizes augstāka nekā vidējais rādītājs Latvijā, uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa.
Kas nodrošina šo fantastisko eksportspēju? Lielākoties speciālistu intelektuālā kapacitāte — nekādu citu noslēpumu nav. Latvijā ir patiešām daudz gaišu prātu. Pašlaik IKT nozarē strādā gandrīz 34 tūkstoši cilvēku, un lielākā daļa no viņiem — Rīgā. Tieši ekspertu koncentrācija galvaspilsētā ir viens no iemesliem, kāpēc starptautiskie uzņēmumi labprāt uztur filiāles Latvijā. Kā saka Accenture Latvia vadītājs Maksims Jegorovs, lielām kompānijām, izvēršot savu darbību kādā no reģioniem, izdevīgāk atvērt vienu lielu, nevis trīs vidējus birojus.
Un, lai gan tādi starptautiski uzņēmumi kā Accenture un Tieto Rīgā nodarbina simtiem speciālistu un to joprojām vēl trūkst, Rīgā sekmīgi strādā arī Latvijā dibināti uzņēmumi, kas izstrādā un eksportē dažādus IT risinājumus. Pēc programmēšanas skolas Software Development Academy datiem, Rīgā ir tik daudz IT speciālistu, cik nevienā citā Baltijas valstu pilsētā — aptuveni desmit tūkstoši. Tallinā šajā jomā strādā vairāk nekā 8000 darbinieku, Kauņā, kas pārspēj Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, — 5500.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.