Jauna tipa megapole

Ķīnas vadība sākusi veidot jaunu megapilsētu, kura nākotnē spētu konkurēt ar Ņujorku un Tokiju. Iespaidīgais urbanizācijas projekts Pērļu upes deltā ir drosmīgs mēģinājums integrēt vairākas jau pastāvošas lielpilsētas un, iespējams, pie reizes uz ceļiem nospiest Honkongu

Ja nakts debesis ir daudzmaz skaidras, nav grūti iedomāties, uz kurieni ved tilts. Līča otrā pusē mākoņus oranžus iekrāso blāzma, kas ceļas no Honkongas ar tās septiņiem miljoniem iedzīvotāju. Cits gaismas kūlis manāms ziemeļos, kur kūsā tehnoloģiju lielpilsēta Šeņdžeņa ar 13 miljoniem iedzīvotāju. Mazliet tālāk aiz tās atrodas arī Dunguaņa un Guandžou, ar attiecīgi astoņiem un 15 miljoniem.

Dienas laikā Honkongas un Makao tiltam, kas ir gigantiskākā būve mūsdienu Ķīnas nesenajā vēsturē, skatiens līdzi nemaz neaizniedzas. Rodas maldīga sajūta, ka tilts apraujas kaut kur atklātā jūrā. Taču patiesībā tas šķērso visu Pērļu upes deltu. Tilts stiepjas 55 km pāri atklātiem ūdeņiem un būvēts tā, lai nākamos 120 gadus izturētu gan spēcīgas vētras, gan taifūnus. Savā ziņā tas ir kā piemineklis vienai no pasaulē visstraujāk augošajām teritorijām. Un atrodas vietā, kas pārvērtusies par lielāko pilsētreģionu pasaulē. 

Šeit, Ķīnas dienvidos, lielās Āzijas valsts ekonomikas brīnums sākās jau pirms 40 gadiem. Mazas pilsētas izauga lielākās pilsētās, un lielās pilsētas kļuva par megapolēm. Šajā reģionā 1980. gadā dzīvoja aptuveni 16 miljoni cilvēku. Tagad tas ir mājvieta vairāk nekā 70 miljoniem, lai gan teritorijas ziņā salīdzināma ar visu Latviju. Ekonomiskās ražošanas jauda līdzinās visas Krievijas produktivitātei. Ja Pērļu upes delta būtu patstāvīga valsts, tā kvalificētos dalībai pasaules lielāko valstu G-20 forumā.

Taču Pekinai ir vēl lielākas ambīcijas. 2019. gada februārī Komunistiskā partija izziņoja plānu pārvērst deltu par pilsētu pilsētu, kas ekonomiskās varenības un modernuma ziņā pārspētu tādas pasaules lielpilsētas kā Tokija, Ņujorka un Sanfrancisko.