Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei • IR.lv

Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei

10
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Par IZM konceptuālo ziņojumu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” un latviešu valodu Latvijas zinātnē

Pirms Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētās diskusijas 21. novembrī par jauno doktorantūras modeli “Virzība uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību” Latvijas sabiedrības pārstāvji plaši parakstītā vēstulē vērsās pie IZM. Vēstulē tika paustas nopietnas bažas un aicinājums neierobežot iespējas promocijas procesu īstenot latviešu valodā.

Nākas atzīt, ka bažas nav nedz sadzirdētas, nedz izprastas, nedz, jo vairāk, īstenotas faktiskā rīcībā, risinājumos un izmaiņās. Vēl vairāk – fakts, ka šai valstiskas nozīmes problēmai diskusijā laiks tā arī neatradās, liecina, ka ministrija noliedz jautājuma būtiskumu. Arī publiskās sarunās ar plašsaziņas līdzekļiem IZM pārstāvji cenšas nonivelēt jautājumu, apzīmēdami to kā “šauru virzienu” un izmantodami maldinošus faktus. Informācija, ko IZM publicēja 26.11.2019., arī neliecina par problēmas izpratni, iedziļināšanos un gatavību piedāvāt kvalitatīvus risinājumus.

Aicinām Latvijas intelektuāļus, organizācijas, plašsaziņas līdzekļus un ikvienu Latvijas nākotnē ieinteresēto cilvēku apzināties situācijas nopietnību un vienoties latviešu valodas un tātad – arī nācijas un valsts aizstāvībā.

Aicinām Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Ministru kabinetu, arī IZM, iedziļināties šajā problēmā un rīkoties.

Izstumt latviešu valodu no jebkuras jomas, jo vairāk no zinātnes un akadēmiskās vides nozīmē iznīcināt pašiem sevi. Valodas dzīvības procesi ir cieši savstarpēji saistīti. Atmirstot kādai daļai, pakāpeniski atmirs citas; atmirs arī mūsu pašapziņa un pašizpratne.

Daudzu apstākļu kontekstā, ar dažādu pamatojumu cenšoties samazināt latviešu valodas izmantošanu ikdienas saziņā, iecere atteikties no pilnvērtīgas latviešu valodas klātbūtnes zinātnē var nelabvēlīgā un neglābjamā veidā ietekmēt latviešu valodas dzīvotspēju, valodas statusu un prestižu sabiedrībā. Šobrīd, gluži pretēji, pamatotāk būtu īpaši un mērķtiecīgi veicināt latviešu valodas izmantošanu zinātnē, arī promocijā.

Iecere atteikties – tas implicīti izriet no koncepcijas ziņojuma teksta, savukārt publiskās un neoficiālās sarunas 21.11.2019. notikušās diskusijas laikā liecināja par palikšanu pie šīs ieceres – no latviešu valodas pētniecībā (it īpaši dabaszinātnēs un eksaktajās zinātnēs) padarītu latviešu valodu par otrās šķiras valodu, kas izzūd no prestižām un inovatīvām valodas lietojuma jomām. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tas ir bezprecedenta drauds latviešu valodas nākotnei.

Valodas iznīkšanas iespēja nav teorija; vienaldzības apstākļos šodienas pasaulē tas var notikt strauji. Eiropā jau ir zināmi piemēri (uzskatāmākie ir, piemēram, Slovēnijas un Baltkrievijas pieredze), ka atteikšanās no valsts valodas augstākajā izglītībā un zinātnē būtiski kaitē vispārējam valodas statusam un samazina lietojuma intensitāti un kvalitāti. Tomēr, piemēram, Slovēnijā problēma pietiekami drīz tika apzināta, atzīta, un attiecīgās normas – mainītas.

Latviešu valoda ir jāizmanto visās cilvēka darbības jomās. Latviešu valoda ir jāizmanto arī katrā zinātnes nozarē. Tikai tad tā ir un paliks pilnvērtīga valoda, kas attīstās un spēj pildīt visas cilvēkam nepieciešamās funkcijas. Tikai tā latviešu valoda saglabās statusu un prestižu, kam ir īpaši būtiska nozīme vispārējā izglītības ciklā, jaunās paaudzes attieksmē pret dzimto valodu un citās nozīmīgās izpausmēs.

Konkrētā ideja saistībā ar promocijas darba valodu izgaismo plašākas attieksmes pārmaiņas Latvijas zinātnē, un šo jautājumu nevar bezatbildīgi interpretēt kā attiecināmu tikai uz promocijas darbu un tā aizstāvēšanu. Risinājumi ir nepieciešami ne tikai attiecībā uz doktorantūru.

Līdz ar to pieprasām Latvijas Republikas valdībai ievērot Latvijas Republikas Satversmi un attiecīgos tiesību aktus un pildīt valdības tiešo pienākumu stiprināt un attīstīt latviešu valodu kā valsts valodu, nevis graut tās prestižu un nākotnes izredzes.

Prasām saglabāt izvēli promocijas darbu sagatavot latviešu valodā, angļu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām; jānodrošina arī faktiska iespēja darbu rakstīt latviešu valodā. Prasām nediskriminēt valsts valodu ar koncepcijas projektā lasāmo nosacījumu: “Zinātniskā institūcija izstrādā un apstiprina kritērijus promocijas darba izstrādei latviešu valodā”, kas uzsver latviešu valodas izņēmuma statusu promocijā.

Jāpiebilst, ka Latvijā nevajadzētu pakļauties vienkāršotajai internacionalizācijas izpratnei, kas nozīmē visa angliskošanu tāpat kā okupācijas laikā tā bija visa krieviskošana. Dīvaini, ka daļa zinātnieku un IZM vēlas nevis dot iespēju katram izvēlēties valodu, bet uzspiež vienu – tātad aizliedz dažādību un brīvību.

Atzīstot darba starptautiskās pieejamības un recenzēšanas nozīmi kvalitātes kontekstā, viens no risinājumiem būtu IZM finansējums latviešu valodā tapušo promocijas darbu kvalitatīviem tulkojumiem (pilnā apjomā) angļu valodā vai citā svešvalodā, ja par promocijas darba nepieciešamību svešvalodā ir lēmusi promocijas padome un ja nepietiek ar darba kopsavilkumu svešvalodā, kā arī ar darba izstrādes laikā sagatavotajiem zinātniskajiem rakstiem, no kuriem liela daļa parasti ir svešvalodā. (Līdztekus jāuzsver, ka ārvalstu recenzenti nav objektīvas un kvalitatīvas recenzēšanas garants.)

Līdz ar to koncepcijas ziņojuma 2.7. punkta attiecīgo sadaļu prasām izteikt šādā redakcijā:

“Promocijas darba valoda Promocijas darbu var iesniegt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām (krievu filoloģijas gadījumā – krievu valodā), pievienojot izvērsta promocijas darba kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā saskaņā ar 2005. gadā pieņemto un 2010. gadā grozīto Zinātniskās darbības likumu. Kopsavilkuma tulkojumam nodrošina finansējumu. Tāpat jānodrošina finansējums latviešu valodā tapušo promocijas darbu kvalitatīviem tulkojumiem pilnā apjomā angļu valodā vai citā ES oficiālajā valodā, ja par promocijas darba nepieciešamību svešvalodā ir lēmusi promocijas padome un ja nepietiek ar darba kopsavilkumu angļu valodā vai citā ES oficiālajā valodā, kā arī ar darba izstrādes laikā angļu valodā vai citā ES oficiālajā valodā sagatavotajiem zinātniskajiem rakstiem.

Ja promocijas darbs izstrādāts angļu valodā vai citā ES oficiālajā valodā, tā kopsavilkumam pusautorloksnes apjomā vai pilnā apjomā jābūt latviešu valodā. Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz doktorantiem no ārvalstīm.

Aizstāvēšanās procedūra Promocijas darba aizstāvēšanās procedūras īstenošanai sasauc promocijas padomi (tas neierobežo iespējas promocijas padomi sasaukt citos promocijas posmos), un aizstāvēšanos organizē attiecīgās zinātniskās institūcijas doktorantūras skola. Aizstāvēšanās notiek valsts valodā (īpašos gadījumos ar skaidru pamatojumu – angļu valodā) un ir atklāta. Īpašos gadījumos, ar promocijas padomes un doktorantūras skolas piekrišanu, aizstāvēšanās var notikt citā ES valodā.”

Tāpat prasām IZM ieviest efektīvus rīkus, lai, pirmkārt, attīstītu doktorantu valsts valodas un svešvalodu prasmes (un rūpējoties par to jau visā vispārējās un augstākās izglītības procesā), un, otrkārt, adekvāti noteiktu grāda pretendenta prasmes sagatavot promocijas darbu svešvalodā, kas ir svarīgs priekšnosacījums darba kvalitātes nodrošināšanā, mērķu sasniegšanā un izmantojamībā pēc darba aizstāvēšanas. Pašlaik daļa zinātnisko tekstu, kas Latvijā par katru cenu ir tapuši angļu valodā, neatbilst nepieciešamajai kvalitātei tieši valodas lietojuma ziņā. Tas nesekmē pētniecisko izcilību, citējamību un citus svarīgos rezultātus.

Prasām IZM ieviest konkrētus latviešu zinātnes valodu sekmējošus rīkus un pasākumus. Piemēram, prasām noteikt prasības, cik un kādām zinātniskajām publikācijām Latvijas zinātnieku pētnieciskajā darbībā noteiktā laikposmā ir jābūt valsts valodā; šādas publikācijas ir iespējams noteikt kā kritēriju vēlētiem akadēmiskiem amatiem. Tāpat nepieciešams mērķtiecīgi un konkrēti atbalstīt un finansēt terminrades procesus un attiecīgās institūcijas. Terminrade ir svarīgs nosacījums pilnvērtīgai pētniecībai latviešu valodā un funkcionālai zinātniskajai valodai.

Prasām IZM nenaidot akadēmisko kopienu, raisot nepamatotu un bīstamu pretstatījumu starp dabaszinātņu un eksaktajam nozarēm no vienas puses un humanitārajām nozarēm no otras puses. Latvijas zinātnes telpa ir jāattīsta kā viens veselums, un tas jo īpaši attiecas arī uz valsts valodas izmantošanu.

Turklāt uzsveram: visu nozaru zinātniekiem ir ne tikai pētnieciskā, bet arī humānā atbildība – par valodu, nāciju un valsti, par daudzveidību, tostarp par valodu daudzveidību.

Promocijas darbs ir nozīmīgs un parasti arī ilgstošs jaunā zinātnieka pētniecības darbs, kas nodrošina galvenās iemaņas un ievirza zinātnieku noteiktā darbības virzienā un kontekstā. Ir svarīgi sekmēt, nevis ierobežot Latvijas zinātnieku darbību latviešu valodā (protams, jārūpējas arī par pētnieciskajiem tekstiem svešvalodā(-ās)). Nav noliedzama nepieciešamība spēt kvalitatīvi darboties starptautiskajā zinātnes vidē, taču prakse liecina, ka motivācijas studēt, pētīt un rakstīt svešvalodās pašlaik netrūkst. Tikmēr valdībai un konkrēti IZM ir pienākums motivēt zinātniekus veikt pētniecību un rakstīt arī valsts valodā, turklāt tas jādara kvalitatīvi un pilnvērtīgi. Zinātniskā darbība, arī promocija, jāaplūko visa augstākās izglītības cikla kontekstā.

Pieprasām IZM nemaldināt sabiedrību ar atsauci uz Igaunijas praksi, jo Igaunijas tiesību aktos nav obligātas prasības rakstīt promocijas darbus svešvalodā.

Pieprasām nemaldināt sabiedrību ar apgalvojumu, ka svešvalodā tapušu promocijas darbu latviešu valodā varot kvalitatīvi iztulkot ar automātiskās tulkošanas rīkiem (21.11.2019. diskusijā šādu ideju izteica doktorantūras reformu darba grupas dalībniece, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa) vai ka zinātnieku uzdevumi latviešu valodā attiecoties, piemēram, uz terminveidi un mācību grāmatu izstrādi – tās ir pilnīgi citas darbības jomas, kas nav ne pietiekamas, ne iespējamas, ne nepieciešamas, ja izglītošanās un pētniecība notiek vienīgi svešvalodā.

Nepieciešams ievērot Helsinku iniciatīvas “Par daudzvalodību zinātniskajā komunikācijā” principus. Tie, piemēram, prasa veicināt valodu daudzveidību pētniecības vērtēšanas, mērīšanas un finansēšanas sistēmās un pārliecināties, ka eksperti novērtēšanas procesā pētījuma kvalitāti vērtē neatkarīgi no publicēšanas valodas vai publicēšanas kanāla. Šo iniciatīvu ir parakstījusi, piemēram, Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA). Jāatgādina, ka IZM vadītāja Ilga Šuplinska ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece.

Prasām ņemt vērā humanitāro nozaru ekspertu viedokli šajā jautājumā, jo valodas procesus, cēloņsakarības un daudzslāņaino ietekmes raksturu objektīvi var novērtēt tikai jomas speciālisti ar dziļām zināšanām. Piemēram, nav šaubu, ka par ēkas drošību, kas ietekmē visus cilvēkus, viedoklis primāri tiktu prasīts inženieriem un būvniekiem. Tieši tāpat valodas jautājumos prioritāte ir humanitāro zinātņu pārstāvju vērtējumiem. Prasām respektēt ekspertu viedokli, kurā turklāt pastāv diezgan liela jomas pārstāju uzskatu vienprātība.

Novērojums, ka latviešu valoda skan ielās un ka varam un spējam to izmantot ikdienas saziņā, neko nepasaka par valodas dziļākajiem dzīvības procesiem, tās iekšējo enerģiju un potenciālu. Valoda ir organisms, kurā katram elementam ir būtiska nozīme un funkcija, lai organisms dzīvotu un būtu veselīgs. Nemānīsim sevi, ka šodienas globālajā pasaulē, vairāku pasaules lielāko valodu ielenkumā latviešu valoda turpinās stabili pastāvēt bez mūsu rūpēm, principiāliem lēmumiem un gudras, atbildīgas rīcības.

Prasām konkrētus risinājums rast nekavējoties, jo latviešu valodas statuss jau pašlaik ir apdraudētā stāvoklī. Prasām izstrādāt rīcības plānu un informēt sabiedrību un jo īpaši akadēmisko kopienu par plānotajiem pasākumiem un to izpildes termiņu. Nav šaubu, ka ir nepieciešama izsmeļoša un dziļa diskusija arī par citām nozīmīgām saturiskām problēmām koncepcijā, tāpēc IZM šāda diskusija (vai vairākas diskusijas) jāorganizē vēl pirms galīgajiem lēmumiem.

Vēstuli atbalsta:

Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija,

Nodibinājums “Augstākās izglītības kvalitātes centrs”,

Biedrība “Latvijas Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība”,

Nodibinājums “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs”,

Andrejs Veisbergs, Dr. habil. philol., LU profesors, LZA akadēmiķis, LU Valodniecības profesoru padomes priekšsēdētājs,

Jānis Sīlis, Dr. philol., Ventspils Augstskolas profesors, LU Valodniecības promocijas padomes loceklis, LiepU Valodniecības promocijas padomes priekšsēdētājs,

Ivars Kalviņš, Dr. hab. chem., profesors, LZA īstenais loceklis, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs un ZP loceklis,

Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore,

Māra Zālīte, rakstniece, dzejniece, LZA goda locekle,

Arno Jundze, Dr philol., rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs,

Gundega Grīnuma, Dr. philol., LZA Dr. h. c. philol., literatūrzinātniece, Starptautiskās Gētes biedrības goda biedre,

Andris Teikmanis, Dr. art., profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā,

Liepājas Universitātes Senāts (28 Senāta locekļi, Senāta lēmums 25.11.2019., Nr. 5),

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts,

Rudīte Andersone, Dr. paed., LU profesore, LU Izglītības zinātņu profesoru padomes priekšsēdētāja,

Kristiāna Ābele, Dr. art., Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece, LMA Mākslas zinātnes nodaļas lektore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle,

Juris Borzovs, Dr. habil. dat., profesors,

Ina Druviete, Dr. habil. philol., LZA īstenā locekle, LU profesore,

Silvija Grosa, Dr. art., Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, Mākslas zinātnes nodaļas un Mākslas vēstures un teorijas katedras vadītāja

Visus vēstules parakstītājus varat lasīt šeit pievienotajā dokumentā. Trauksmes vēstule IZM, valdībai un medijiem

Komentāri (10)

JānisV 28.11.2019. 08.11

Vēlreiz galvenais.

Par komentāru “ja uztrauc doktorantūras rezultātu pieejamība valsts valodā, neviens neaizliedz tos publicēt pieejamākā veidā kā publikācijas, tvitertvītus vai blogu rakstus” – šāda attieksme atgādina Kiopas ideju, ka prom. darbus latviešu valodā varētu tulkot ar Google Translate. Tātad zinātne latviešu valodā turpmāk dažu zīmju apjomā Twitter? Tiešām? Daži eksaktie kolēģi man jau ir teikuši, ka latviešu valodā rakstīt nozīmē tērēt laiku. Ar šādu attieksmi mūsu valodai nav nākotnes. Šo argumentu var izvirzīt gandrīz katrā jomā; tad labākais risinājums – uzreiz pavisam pāriet uz angļu valodu. Un “atdodot” vienu jomu, tas kļūs par labu atsauces punktu citās jomās. Jau bija ideja ieviest angļu valodu kā otru valodu valsts pārvaldē, jo tā ērtāk.

Ja latviešu valodas nebūs progresīvajās nozarēs, latviešu valoda pati pamazām kļūs par otrās šķiras valodu. Okupācijas laikā visu vedināja darīt krieviski, tagad – tikai angliski.

Latviešu valodā rakstīto darbu var iztulkot angliski; katru gadu neaizstāv simtiem promocijas darbu; to valsts var atļauties.

Turklāt daudzi angļu valodā rakstītie teksti, kas par katru cenu, bez pietiekamām prasmēm tomēr ir tapuši svešvalodā, ir zemā kvalitātē; tas izcilību nekādi nesekmē.

Un, visbeidzot, ārvalstu oponenti a priori nav objektivitātes un kvalitatīvas recenzēšanas garants.

Tāpēc valodas izvēlei jāpaliek saskaņā ar likumu (latviešu valodā vai ES valodā); aizstāvēšana – valsts valodā. Un jānosaka prasība, cik zinātnisku rakstu Latvijas zinātniekiem noteiktā laikposmā jāsagatavo valsts valodā – ja reiz paši dabiskā kārtā vairs nesaprot, ka ir jāattīsta latviešu zinātniskā valoda.

Pats daudz rakstu angļu valodā, bet, piemēram, rīt man būs referāts latviešu valodā. Un tas ir pašsaprotami, ka Latvijas pētnieki kaut ko vismaz pa reizei raksta valsts valodā. Diemžēl daudziem tas vairs nav pašsaprotami. Latviešu valodas statuss šajā laikā nav mainījies, mainījusies ir tikai attieksme un vērtības.

+6
0
Atbildēt

0

ak 01.12.2019. 14.22

Valoda dzīvo cilvēkos, kuri to LIETO. Nebūs cilvēku, kuri lietos latviešu valodu, nebūs dzīvas latviešu valodas. Valoda VAJADZĪGA CILVĒKIEM, nevis otrādi. Mums, latviešiem (dažiem) ir ne tikai nesaprotama, bet pat nepieņemama doma, ka mēs, latvieši ARĪ varam būt starp tām desmitām iznīkušo tautību uz Zemes ar visām savām valodām. Es nojaušu, ka LIELAI daļai no tiem. kuri sevi sauc par lattviešiem, šis fakts uztrauc mazāk par hokeja vai basketbola spēles rezultātu vai iespēju labi pasēdēt bārā. Ka tik maks atļauj!

+3
0
Atbildēt

2

    QAnon > ak 01.12.2019. 21.36

    Tūlīt būs 30 gadi, kopš prokremliskie izdzimteņi, lai viņi visi mokās nosprāgst un viņu dzimtas iznīkst: LC, DPsaimņieks, LPP, ZRP un Vienotība pretojušies pārejai uz apmācībām valsts valodā, kas, protams, neveicināja šeit latviskās vides veidošanos un latviešu noturēšanu dzimtenē. Nav latviešu, nebūs valodas.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > ak 02.12.2019. 10.36

    Ne visai Tev piekrītu.
    Jo – lai runātu – vispirms jādzīvo.
    Kas notiek ar veselības nozari? kuri tad ir tie klusie , neprotestējošie upuri?
    Klau – ārstiem un māsām algām nauda nav , partijām – bez jebkādas likumdošanas bāzes – cik uziet – par to pašu okupantu pēcteču saskaņu nolīs miljonu lietus – un to likumu pieņema latviešu partijas un izsludināja latviešu ne krievu prezidents – kādam te rūp latvieši un Latvija kā nacionāla valsts?

    Kas notiek ar ekonomiku? Kam tā pieder?

    Kultūra – piedod, bez rupjībām kā bez sāls – nevaru – kultūra ir padirsta – citādi nepateikšu.
    Ir tik šaurs tas cilvēku loks, kuri tie to kultūru baudīt.

    Vakardien noskatījos raidījumu Province , par jaunu enerģisku dāmu, kura audzē aitas. Viņa saka – lauki ir apzināti iznīcināti, atbalsts izdzīvošanai esmu tikai es pati. No valsts ir vai nu vienaldzība vai terors – likumu un normu maiņas tik strauji un bezjēdzīgi, ka tam līdzi izsekot nav iespējams.

    Šorīt noklausījos – principa pēc noklausījos, ko arhibīskaps Vanags stāsta Veltai Puriņai. Nu klau – nu neder man tas,ka arhibīskaps, kurš no nabaga baznīcas paņēmis sev miljonu kredītam lepnai pilij divu cilvēku ģimenei man stāsta par manu atbildību – nu paga – nu nav tācu vecie laiki, kad mācītāi varēja izmukt no ļaužu dusmām saucot klausies manos vārdos, nevis vērtē manus darbus
    Tikko privātā dzīve vai kas jauns izlasīju, ka jaunais LNOB šefs Siliņš atlaidis no darba dāmu, kura slēgusi līgumus ar viesmāksliniekiem. Tāds amats neesot vajadzīgs. Bet kādam taču tie līgumi būs jāslēdz un tos peļnas procentus jāsaņem un izskatoties tā, ka pašam Siliņam tāda aģentūra pieder un ai naudiņa jāpelna …. kur patriotisms/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 28.11.2019. 10.54

mainījusies ir tikai attieksme un vērtības – arī nav tiesa – nevajag muldēt – mums šeit Latvijā noteicošās un valdošās ir palikušas padomju Latvijas = komunistu – čekistu vērtības

bļedj – kā nenosvinējām tā paša dzejnieka Bērziņa jubileju un ar kādu pompu nosvinējām to pašu komunistu peteru?

visi šie komunisti – cekisti – salīdziniet – kā dzīvo un uzdzīvo acis nemirkšķinot , asariņu nenoberot – lai kādi vēji pūš un lai kādas varas nāk

Kas vadījas VALSTS SIMTGADES KONCERTU sabiedriskajos medijos – saprotama lieta – čekistiem vajadzēja sveicienu tautai un to darīja čekas maisos esošais Jānis Šipkevics

Par ko vispār runa ?

Mediki saka, ka satversmes tiesai visticamāk nekādu sūdzību nerakstīs – kāpēc? Pareizi – jo satversmes tiesa aizstāv tikai bagātos un loti loti bagātos , man personīgi nav nācies dzirdēt, ka kādi nabagi tiesā taisnību būtu panākuši, vai ka ST savus brīvos līdzekļus būtu
izlietojusi sabiedrības tiesiskai izglītošanai

labi – nav vērts – es cenšos pieņemt un samierināties ar to, ka čekisti = komunisti LATVIJU ir uzvaŗējuši – nu nav viegli un man uzreiz neizdodas bet gan jau

+3
-2
Atbildēt

1

    J.Biotops > Sskaisle 28.11.2019. 13.45

    “…mums šeit Latvijā noteicošās un valdošās ir palikušas padomju Latvijas = komunistu – čekistu vērtības…”, kurš gan par to vairs iedrošināsies Tevi apšaubīt?
    Pati jau apliecinoši parādīji, ka mūsu sabiedrības lielai daļai (domāju – vairākumam) ir tuvs Tevis sludinātais ideāls par kārtības un taisnības ieviesējiem ādas mēteļos ar mauzeriem. Pat galvenā valkātāja uzvārdu jau esi nosaukusi. Vienīgi par mauzeri šaubos – atrodami tikai nolietoti eksemplāri.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > J.Biotops 28.11.2019. 14.13

    vai dieniņ to tavu bezkaunību !

    un kāpec tu domā, ka naids un dusmas un dumpji nepieaug paralēli politiķu meliem – solīt netaisnību un nevienlīdzibu mazināt un rīkoties pretēji – ar katru jaunu likumu to padziļināt

    nu semjon semjonič – nu izbeidz iztaisīties

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu