Gangsteru elēģija — tāda ir Mārtina Skorsēzes jaunā filma Īrs
Es dzirdēju, ka jūs nodarbojaties ar māju krāsošanu — filmā Roberta de Niro spēlētajam varonim jautā kāds varasvīrs. Māju krāsošana mafijas slengā nozīmē slepkavību, ciniski apzīmējot sienu notašķīšanu ar asinīm. Minētā varasvīra — Ala Pačīno spēlētā arodbiedrības vadītāja — jautājums ir it kā patiesos notikumos balstītā bestsellera nosaukums (I Heard You Paint Houses). Kriminālromānu sarakstījis kādreizējais izmeklētājs Čārlzs Brants, un tas publicēts 2004. gadā pēc reālā «īra» Frenka Šīrana nāves.
Šīrana, ilggadēja itāļu mafijas rokaspuiša, stāsti par saviem netīrajiem darbiem nereti tiek apsaukti par izdomājumiem. Taču Skorsēzes filmā Branta romāna patiesums nav no svara — šis nav ne dokumentāls, ne atmaskojošs stāsts, kaut arī visiem varoņiem ir reāli prototipi. Filma Īrs (The Irishman) nav arī mafiju un tās locekļus glorificējošs stāsts, drīzāk liecība tam, ka lielākais un nepielūdzamākais pretinieks ir laiks. Arī tiem, kuru rokās uz īsāku vai garāku mirkli nonākusi vara, tāpat kā tiem, kas tai pieslējušies. De Niro (anti)varonis šajā ziņā ir noslēpumains: no vienas puses, viņš nav cinisks aukstasiņu slepkava; no otras — viņā nav ne mazākās nožēlas par pastrādātajiem noziegumiem.
Šīrana nesatricināmā lojalitāte mafijai ir viens no Skorsēzes filmas centrālajiem pavedieniem. Ap to kā reti dārgakmeņi ir sapulcināti vecākās paaudzes izcilākie aktieri: Hārvijs Keitels un Džo Peši līdzās jau minētajiem de Niro un Pačīno.
Zvaigznājs
Šīrana pakļāvība casa nostra krusttēviem un citiem mafijas hierarhijā augstāk stāvošajiem ir iemūžināta trīs ar pusi stundas ilgā kinodarbā — līdz šim garākajā filmā, ko uzņēmis Mārtins Skorsēze. No dažādām atmiņu ainām saaustais stāsts vijas cauri vismaz četrām desmitgadēm, plūdeni mainot gan katram laikam atbilstošu vizualitāti un rekvizītus, gan varoņu attiecību attīstību, ik pa brīdim sasmīdinot publiku ar kādu asprātību. Filmas ilgums nevienā brīdī neliek sevi manīt, lai arī kinodarba izteiksme un temps ir apcerīgi, pat savā ziņā elēģiski.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.