Kristaps Jaudzems, kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunāko īsteno locekli, skaidro, kāpēc zinātnieki nestreiko un kādā valodā, viņaprāt, jāraksta promocijas darbi
Laikā, kad mediķi skaļi protestē par politiķu nepildītajiem solījumiem, zinātnieku īgnums gruzd klusi. Jau 12 gadus politiķi nepilda zinātniskās darbības likuma prasību par ikgadēju finansējuma pieaugumu, kas nebūtu mazāks par 0,15% no IKP. Taču zinātnieki ielās neiet. Tikmēr satraukumu humanitāro zinātņu speciālistu vidū izraisījis dabaszinātņu ekspertu piedāvājums doktorantiem promocijas darbus rakstīt angļu valodā, lai varētu piesaistīt citu valstu recenzentus un interesentus. Kas satrauc zinātniekus, kādas pārmaiņas viņi vēlas? To nolēmām jautāt Kristapam Jaudzemam, kurš 21. novembrī kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
Universitātes ēdnīcā sagaidījusi Ķīmijas fakultātes asociēto profesoru un Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošo pētnieku Jaudzemu, esmu pārsteigta, cik viņš jauns — 35 gadi! Pašlaik viņš ir jaunākais Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Vēl jaunāks — 32 gadu vecumā — akadēmiķu aprindām pievienojās tikai izcilais matemātiķis Andris Ambainis.
Kristaps institūtā vada Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, kur notiek pētījumi trijās jomās. Vienā viņš turpina doktora darbā sākto, ar kodola magnētiskās rezonanses palīdzību mēģinot izprast, kā dažādas zāļu vielas iedarbojas uz molekulām dzīvajos audos. «Mērķis ir atrast vielas, kas var nonākt aptieku plauktos,» saka Kristaps. «Otrs virziens — mani interesē tāds biomateriāls kā zirnekļa tīkla zīds. Sadarbojamies ar zviedru pētniekiem nolūkā iegūt mākslīgu zirnekļa zīdu.» Trešā pētījumu tēma ir saistīta ar neirodeģeneratīvajām slimībām, no kurām zināmākā ir Alcheimers. Šo slimību pacientiem smadzenēs veidojas proteīnu nogulsnējumi. Zinātnieki pēta šos proteīnus, lai būtu iespējams izstrādāt zāļu vielas, kas uz tiem iedarbojas.
Kristaps uzsver, ka viņam ir paveicies, jo institūts, veicot pētījumus pēc uzņēmumu pasūtījumiem, nopelna naudu arī fundamentāliem pētījumiem un institūta uzturēšanai. Ja nebūtu pašu nopelnītās naudas, ar valsts doto finansējumu nespētu attīstīties. Valsts finansējums zinātnei 0,51% apmērā no IKP ierindo Latviju priekšpēdējā vietā starp ES valstīm, nedaudz apsteidzot tikai Rumāniju (Eurostat). Arī pēc zinātnē strādājošo īpatsvara (0,6%) Latvija ir starp pēdējām trim ES valstīm, jo vidēji tajās strādā divreiz vairāk cilvēku nekā Latvijā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Kristaps kopš marta strādā Jauno zinātnieku apvienības valdē, ir vēlme mainīt zinātnes politiku valstī. Viņš ir apņēmības pilns sākto turpināt Zinātņu akadēmijā, lai tā aktīvāk iesaistītos zinātnes politikas veidošanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.