Aukstuma vilnis • IR.lv

Aukstuma vilnis

Elizabetes II lomā Olīvija Kolmena
Kristīne Simsone

Netflix seriāla Kronis jaunākā sezona — kad pienākums uzveic cilvēcību

Paradokss — Rietumu populārajā kultūrā prinčus un princeses parasti uztver kā mītiskus pielūgsmes objektus, pret kuriem jūsma tiek kāpināta kopš bērna kājas — neskaitāmajās pasakās un animācijas filmās. Taču realitātē monarhs un troņmantnieks, visticamāk, ir viena no personīgo brīvību visvairāk iegrožojošajām profesijām (vai likteņiem?). Pie šīs neglaimojošās atziņas jāatgriežas, skatoties straumēšanas vietnē Netflix izrādīto seriālu Kronis (The Crown), kas 17. novembrī piedzīvojis 3. sezonas pirmizrādi. 

Jauninājumu ir daudz, lielākais — pilnīga aktieru ansambļa nomaiņa. Talantīgās britu aktrises Klēras Fojas atveidoto galveno varoni karalieni Elizabeti II tagad spēlē šogad ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars ieguvusī Olīvija Kolmena. Viņa to saņēma arī par karalienes atveidojumu grieķu režisora Jorga Lantimosa traģikomēdijā Favorīte (The Favourite), spoži nospēlējot ekscentrisku, viegli manipulējamu 18. gadsimta monarhieni.

Savukārt Kronī aktrise lomai piešķir gravitāti, karalienes tēlu veidojot nepielūdzamāku, mazāk aizkustināmu un nu jau kā pilnasinīgu daļu no varas sistēmas, pret kuru iepriekšējās sezonās Fojas spēlētā Elizabete II nereti centās iestāties. Karalienes māsu, princesi Mārgaretu, savukārt atveido Helēna Bonema-Kārtere, kura savai varonei diemžēl laupa daudzšķautņainību, eleganci un vitalitāti, kāda Mārgaretai piemita, kad viņu spēlēja Vanesa Kirbija. Kārteres atainojumā princese ir virspusēja, nihilistiska un dažkārt pat groteska. Aktieru maiņa saistīta ar varoņu vecumu, seriāla veidotāji, it īpaši Kroņa scenārists Pīters Morgans, ir vēlējies piemeklēt aktierus citam — «nopietnākam un mazāk izskaistinātam» — periodam Elizabetes II valdīšanas laikā. 

Temperatūra krīt

Emocionālās temperatūras kritums ir vērojams visā seriālā. Pirmajās divās sezonās galvenais uzsvars likts uz Elizabetes un viņas dzīvesbiedra prinča Filipa sadzīvošanu, kā arī attiecībām ar pārējiem karaļnama iemītniekiem, savukārt šoreiz personiskās peripetijas ir ieņēmušas ja ne otro plānu, tad «dala ēteru» ar dažādiem Lielbritānijas politiskajiem un sabiedriskajiem notikumiem. Piemēram, 1966. gada katastrofu Velsas pilsētiņā Aberfanā, kad nogruvums apraka skolu, nogalinot vairāk nekā 100 bērnu, vai notikumi ārvalstīs: apvērsums Grieķijā un ASV astronautu nolaišanās uz Mēness 60. gadu beigās. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu