Pusaudža gados Klāvs gribēja tikt pie motocikla, taču vecāki tik ļoti baidījās redzēt dēlu uz, viņuprāt, bīstamā braucamrīka, ka 18. dzimšanas dienā uzdāvināja naudu pirmās mašīnas iegādei. Klāvs toreiz golfiņa vietā nopirka paraplānu. Viņš to izstāsta, lai liktu saprast — jau kopš bērnības viņam bija sapnis kļūt par pilotu. Šogad beidzot tas ir noticis.
«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijusi interese par aviāciju,» saka Klāvs. Taču vidusskolu viņš absolvēja tieši finanšu krīzes laikā, kad arī aviācijas nozarē bija grūtības un daudzi piloti — bez darba. Klāvs iestājās Amsterdamas Universitātē, lai studētu ekonomiku. Pabeidzis maģistrantūras studijas, sāka strādāt airBaltic ieņēmumu vadības nodaļā. «Birojs atradās lidostas ēkā, katru dienu redzēju lidmašīnas, un tas manī atkal uzjundīja vēlmi kļūt par pilotu,» atzīstas Klāvs. Tad viņš uzzināja, ka neliels Skotijas uzņēmums, kas izmanto dronus industriālo objektu inspicēšanai, meklē bezpilota lidaparātu operatorus. Klāvs sakrāmēja koferi un aizlidoja uz Skotiju. Bija nolēmis kļūt vismaz par dronu pilotu. «Četru gadu laikā sasniedzu augstāko prasmju līmeni, tāpēc mani nereti sūtīja komandējumos uz Āfriku un Tuvajiem Austrumiem,» stāsta Klāvs. «Bet 2017. gada decembrī uzzināju, ka airBaltic atver Pilotu akadēmiju. Nosūtīju pieteikumu, un jau janvārī saņēmu uzaicinājumu ierasties uz pirmo atlasi.»
Klāvs atzīst, ka četras atlases kārtas bijis nopietns pārbaudījums. Tajās izvērtēja matemātikas un fizikas zināšanas, loģisko domāšanu, pretendentiem bija jāizpilda IQ testi, jāpierāda angļu valodas zināšanas. Viņiem bija arī intervijas ar psihologiem un pēc Sporta akadēmijas iestājeksāmenu parauga jāpierāda, ka ir laba fiziskā sagatavotība. «Bija diezgan grūti ar darba devēju vienoties, ka piedalos atlasē un ik pa laikam braucu uz Latviju. Man bija labs darbs, kolēģi nevarēja saprast, kāpēc to daru,» stāsta Klāvs. Taču, tiklīdz marta vidū saņēma paziņojumu, ka ir uzņemts Pilotu akadēmijā un 16. aprīlī sākas mācības, tā aizgāja no darba, pārdeva dzīvokli un pārcēlās uz dzīvi Latvijā.
«Mācībām ir praktiskā un teorētiskā daļa, kurā jāapgūst 14 priekšmeti, piemēram, lidojumu fizikas principi, meteoroloģija, navigācija, aviācijas likumi. Katrā priekšmetā vispirms jānokārto eksāmens skolā, tad Civilās aviācijas aģentūrā,» stāsta Klāvs. «Praktiskā daļa paredz 200 lidojuma stundu, no kurām 40 notiek tepat akadēmijas aviosimulatoros.» Pārējie lidojumi tiek veikti ar kādu no septiņām airBaltic mācību lidmašīnām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.