Par mīlestību, nevis kariem • IR.lv

Par mīlestību, nevis kariem

Rihards Dubra. Foto — Jānis Pipars
Gunita Nagle

Savu pirmo operu komponists Rihards Dubra veltījis mīlestībai. Tās mūzika, tāpat kā vairums viņa skaņdarbu, ir garīga. «Man vienmēr šķitis, ka stāsts par konfesiju savstarpējo cīņu ir mākslīgi veidots. Ja cilvēks ir patiesi ticīgs, viņš nepieņem šādu cīņu, jo tā izslēdz mīlestību,» saka komponists

Ja ir ilgas pēc gaišas mūzikas, kas liek justies tīram un labam, varbūt pat ļauj sajust dievišķu spēku, 8. vai 9. novembrī jābrauc uz Liepāju. Tur koncertzālē Lielais dzintars pirmatskaņojumu piedzīvos daudzu garīgās mūzikas skaņdarbu autora Riharda Dubras opera Suitu sāga. Libreta pamatā ir stāsts par 17. gadsimta Alsungas muižnieka Johana Ulriha fon Šverina un poļu augstmanes Barbaras mīlestību, kuras dēļ viņš 1623. gadā pārgāja katoļticībā. Tieši pateicoties Johanam, nākamo četru gadsimtu laikā Alsunga ieguva savu īpašo Kurzemes katoļu identitāti.

Uzrakstīt operu komponistam ierosinājis Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis, lolodams ideju likt Kurzemes lielākajā pilsētā atkal skanēt opermūzikai (pagājušā gadsimta pirmajā pusē Liepājā 28 gadus darbojās operteātris). Libretu uzrakstījis kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga, bet operu iestudē Māris Sirmais, valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs.

Pirms intervijas stāstījāt, ka diriģents Māris Sirmais jūs lūdzis būt klāt operas iestudēšanā. Kāpēc tas ir nepieciešams?
Tāpēc, ka tad man ir iespēja paskaidrot, ko patiešām katrā konkrētā skaņdarba vietā esmu gribējis pateikt. Bieži vien komponistam uzdod jautājumus, kādā tempā jāspēlē. It kā jau notīs ir ierakstīts, bet mūzikai kā mākslai ir brīnišķā iespēja mainīties. Kad autors darbu ir uzrakstījis, tas vēl nav pabeigts. Skaņdarba radīšanai pievienojas izpildītāji, kuri ieliek mūzikā kaut ko no sevis. Dažkārt izpildītāji jūt mūzikas tempu citādi nekā autors, tāpēc ir nepieciešama diskusija, cik tālu varam iet izpildītāja vēlmju virzienā. Es gan parasti maz ko iebilstu, jo man šķiet, ka izpildītājam jādod radošā brīvība, lai skaņdarbs var tuvoties pabeigtībai. Un arī tas vēl nav viss, jo mākslas procesā ir vēl viens dalībnieks — klausītājs.

Kāpēc jums, sakrālās mūzikas autoram, radās vēlme rakstīt operu?
Neesmu tikai sakrālās mūzikas autors. Opera kā žanrs man vienmēr ir paticis. Es to īpaši neafišēju, bet man ir arī vokālā izglītība, diezgan ilgu laiku sev par prieku dziedāju ansamblī Schola Cantorum Riga. Pārsvarā patiešām rakstu garīgu mūziku, bet tā nav, ka visi mani skaņdarbi ir tikai sakrāli. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu