Izmisumā nonākuši cilvēki cerētā aizdevuma vietā zaudē īpašumus — tādi ir uzņēmuma Latvijas hipotēka klientu stāsti. Viņi vērsušies gan policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tomēr neviena iestāde uzņēmējus neapturēja. Kā šī īpašumu pievākšana darbojās?
Ivetai Vīnbergai ir cukura diabēts. Smaga diagnoze, kas beidzās ar kājas amputāciju. Pirms tam viņa līdz pēdējam cīnījās par kājas saglabāšanu, piecos gados piedzīvoja 16 operācijas. Negaidot valsts apmaksāto, pirmajai aizņēmās 1000 eiro ātro kredītu kompānijā. Tad vēl. Un vēl.
Palīdzēt mēģināja arī māte, jau pensionāre. Ieķīlāja ātro kredītu kompānijā gan vienistabas dzīvokli Rīgā, gan māju Ropažu novadā, taču parādu atdot nespēja. Tas pieauga līdz gandrīz 20 000 eiro. Par finanšu pratību abām sievietēm bija visai aptuvens priekšstats. Kā trieciens nāca tiesu izpildītāja paziņojums par izsoli.
Un tad kā no skaidrām debesīm parādījās glābiņš — piedāvājums no uzņēmuma Latvijas hipotēka (LH). Sievietes to netika meklējušas. «Bija mums pastkastītē, ka var palīdzēt,» atminas Iveta. Vēlāk uzņēmums skaidroja Re:Baltica, ka seko līdzi izsoļu sludinājumiem un tā uzzina, kam piedāvājumu izteikt.
Taču došanās pie «glābējiem» ierāva ģimeni nesaprotamu darījumu virpulī, kā rezultātā viņas zem tirgus cenas pārdeva gan māju, gan dzīvokli, kuru tagad jau vairāku gadu garumā mēģina atgūt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.