Jaunie ārsti pret gruzdošu sistēmu • IR.lv

Jaunie ārsti pret gruzdošu sistēmu

3
Kārlis Rācenis. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

«Mēs negribam, lai tā turpinās,» jauno ārstu līderis Kārlis Rācenis saka ne tikai par politiķu nespēju izpildīt solījumu palielināt veselības budžetu, bet arī par mediķu algu milzīgo nevienlīdzību

Protesta akcijai Viena diena bez medicīnas personāla, kurā pacientiem 7. novembrī nav pieejama plānveida medicīniskā palīdzība, bet Saeimas deputātiem ceļā uz sēžu zāli jāizlaužas cauri piketētāju drūzmai, ir savs karognesējs. Kārlis Rācenis — Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs, kurš politiķiem, ierēdņiem un arī žurnālistiem nepaguris skaidro akcijas iemeslus. Jauns iekšķīgo slimību speciālists, kurš nefroloģijas (nieru slimību) rezidentūrā strādā Stradiņa slimnīcā. Te arī viņu satieku jaunuzbūvētajā korpusā zem līkloču balkoniem. Ēdnīcai gan paejam garām — jaunais ārsts atvēlējis intervijai daļu sava darba laika, tāpēc iztiksim ar tēju rezidentu kabinetā.

Jau pirmajās minūtēs kļūst skaidrs, kāpēc tieši Kārlis kļuvis par protesta balsi — viņš ir lietišķs, inteliģents, var kļūt emocionāls, tomēr nezaudē savaldību. Cilvēks ar šādām īpašībām var kļūt par brīnišķīgu dakteri. Kāpēc nolēmis veltīt laiku protestiem? «Es neesmu viens,» atbild Kārlis, iepazīstinot ar kolēģiem rezidentu kabinetā. Jau pirms trim gadiem, sākot darbu rezidentūrā, viņi kopīgi pamanīja daudzas problēmas — rezidentūras studiju kvalitātes trūkumu, veselības aprūpes organizatoriskās nebūšanas un mūžīgo naudas badu. «Domājām — vai nu jāsamierinās ar to, vai nu jāmēģina ietekmēt,» atceras Kārlis. «Mēs visi esam apsvēruši iespējas papildus nopelnīt vai atrast darba vietu, kur ir pieņemami darba apstākļi. Taču — nē! — slimnīcas pieder mūsu valstij. Kāpēc mēs, būdami Latvijas patrioti, nevaram mainīt sistēmu? Mēs taču šeit dzīvosim!»

Aktīvie rezidenti pievienojušies Latvijas Jauno ārstu asociācijai, izveidojuši jaunu valdi un sākuši darbu tieši ar tādu mērķi — mainīt sistēmu. «Skaidrs, ka neesam mierā arī ar atalgojumu, kas ir samudžināts ar daudzām un dažādām piemaksām. Jaunie cilvēki, ienākot medicīnā, negrib meklēt visādus caurumus, pa kuriem nokļūt pie zelta lādēm ar naudu. Mēs gribam skaidrus nosacījumus,» saka Kārlis.

Mediķu algās skaidrība ir tikai par vienu lietu — zemāko valsts noteikto darba samaksu. Ārstiem par vienu slodzi tā ir 1079, rezidentiem — 950, medmāsām — 714 eiro mēnesī. Tādas summas ir no šā gada — pēc mediķu algu paaugstināšanas par 20%. Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka algu palielināšana par 20% jāturpina kopumā trīs gadus. Nākamā gada valsts budžetā tam būtu vajadzīgi 120 miljoni, taču valdība atvēlējusi tikai 42 miljonus. Protestu draudu ēnā tagad gatava šo summu palielināt par vēl 18 miljoniem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu