Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši turpat 30 gadi. Savu valsts atjaunotni sākām ar demokrātijas iedzīvināšanu. Kādu laiku bija pārliecība, ka mums tīri labi izdodas, tomēr, vērojot pašreizējos procesus gan vietējā sabiedrībā, gan valstī kopumā, nākas secināt, ka tā ir bijusi tikai šķietamība. Daļa Latvijas iedzīvotāju tiešām ir apguvuši demokrātijas principus un pēc tiem arī organizē savu dzīvi un sabiedrisko darbību, tomēr pēdējo laiku notikumi liecina, ka ir pietiekami daudz indivīdu, kas pilnībā to ignorē. Pat vēl vairāk – rīkojas klaji nekaunīgi un demokrātiski domājošie kļūst pilnīgi nespēcīgi un nespējīgi aizstāvēties un pastāvēt par savām, iedzīvotāja, un pārējās sabiedrības daļas interesēm.
Arī daudzinātie labas pārvaldības principi ir nolikti kaut kur sāņus un to piesaukšana nedod nekādas pozitīvas ievirzes. Vēl vairāk, tie ir izteikti tikai deklaratīvā formā un nekādi normatīvi tos neaizsargā.
Lai mani izteiktie apgalvojumi nebūtu tikai tukšas pļāpas, atspoguļošu tos ar Dundagas novada pašvaldības pašreizējo situāciju.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viens no sarakstiem tika veidots gandrīz vienīgi no vietējiem uzņēmējiem. Jau priekšvēlēšanu sarunās šis saraksts skaidri pauda savu nostāju, ka svarīgākie vietējai pašvaldībai ir uzņēmēji, jo tikai viņi ir tie, kas rada vērtības un ekonomisko izaugsmi. Visi pašvaldības iestādēs strādājošie ir tikai uzņēmēju radīto ieņēmumu patērētāji un strādā savās interesēs. Varbūt pārspīlēju, bet tieši ar šādu izpratni šo vēstījumu uztvēra lielākā daļa novada iedzīvotāju, kas balsoja par šo sarakstu.
Kāds tagad ir rezultāts? No 9 deputātiem 5 ir ievēlēti no iepriekš pieminētā uzņēmēju saraksta un viņi pilnībā nosaka visu turpmāko novada attīstību un arī to, kas novada iedzīvotājiem ir nepieciešams. To, kas ir labas pārvaldības principi, nepārzina neviens no šiem 5 deputātiem. Arī ar izglītības līmeni sevišķi lepoties nevar. Pašvaldības attīstības komiteju vada uzņēmējs, kuram ir tikai pamatskolas izglītība. Pašvaldības speciālistu sagatavotie, ar normatīviem aktiem pamatotie, lēmumu projekti tiek apšaubīti ar subjektīviem, nepamatotiem argumentiem. To, ka šādi lēmumi ietekmē vietējās sabiedrības intereses deputātu vairākumam nešķiet svarīgi.
Divu gadu domes darbības laikā no darba pašvaldībā ir aizgājuši 16 speciālisti. Var jau teikt, ka viņi ir aizgājuši uz paša vēlēšanos, jo atraduši darbu citur, bet nevienam no uzņēmēju saraksta deputātiem nav radies jautājums – kāpēc tā notiek? Netiek skatīti pārējo deputātu pieprasījumi par situācijas izvērtēšanu pašvaldības darba organizēšanā.
Daudzi iedzīvotāji, saskārušies ar pašvaldības domes darbības stilu, ir sapratuši, ka valdošais domes sastāvs nestrādā novada iedzīvotāju interesēs. Tikai pēc vairākkārtējiem novada sabiedrisko organizāciju iesniegumiem tika atjaunots konkurss vietējo NVO iniciatīvas projektiem.
Jūtami ir samazinājusies NVO aktivitāte, jo iepriekš aktīvie iedzīvotāji, neredzot pašvaldības atbalstu, darbojas daudz mazākā apjomā vai arī neizrāda nekādu aktivitāti.
Nedaudz labāka situācija sabiedrības aktivitātes jomā ir Kolkas ciemā, kur 2009.gadā veidojot novadu, vietējo iedzīvotāju sapulcē izveidoja Kolkas ciema valdi. Kolkas ciema valde bija tā, kas izvirzīja kandidatūru Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja amatam, ko pašvaldības dome apstiprināja. Visus šos gadus Kolkas pagasta pārvaldniekam bija cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, kuru sabiedriskās intereses pārstāv ciema valde. Savukārt pagasta pārvaldnieks aktīvi pieprasīja pašvaldības domei atbalstu Kolkas iedzīvotāju vajadzībām un pats aktīvi piedalījās investīcijas projektu sagatavošanā un īstenošanā, kas vērsti uz Kolkas ciema un pagasta attīstību.
Diemžēl viņa aktivitāte neapmierināja esošo pašvaldības vadību un ārkārtas domes sēdē viņš tika atbrīvots no amata. Tas izsauca lielu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un protestus. Tika noorganizēta miermīlīga protesta demonstrācija, kurā iedzīvotāji un arī bijušie pašvaldības speciālisti izteica konkrētus iebildumus par pašvaldības domes darbību vai bezdarbību un pieņemtiem vai nepieņemtiem lēmumiem.
Lauku iedzīvotāji ir ļoti pacietīgi un spēj kādu laiku samierināties ar netaisnīgiem lēmumiem, bet tam visam ir robežas. Diemžēl pārāk maz ir pievērsta uzmanība vietējās sabiedrības izglītošanā par vispārējiem sabiedrības pārvaldības principiem un teritorijas publisko pārvaldi. Daudzi iedzīvotāji tikai demonstrācijas laikā uzzināja to informāciju, kuru viņiem vajadzēja jau sen izlasīt laikrakstos, dzirdēt radio vai redzēt televīzijā. Pārāk maz pašvaldības deputāti un darbinieki organizē informējošos pasākumus iedzīvotājiem. Diemžēl nenotiek arī deputātu pieņemšanas iedzīvotājiem. Var jau argumentēt, ka paši iedzīvotāji ir pārāk kūtri, bet aktivitātei ir jānāk no pašvaldības pārvaldes puses vai arī tai ir jāatbalsta vietējās sabiedriskās organizācijas, kurām uztic veikt šos pienākumus.
Mūsu valstī ir reglamentēta vietējo pašvaldību ievēlēšana, bet nav mehānisma kā atcelt slikti funkcionējošu domi, kura rīkojas ignorējot vietējās sabiedrības intereses.
Diemžēl ne savāktie 716 iedzīvotāju paraksti uz vēstules par netaisnīgo Kolkas pārvaldnieka atbrīvošanu no amata, ne demonstrācija par taisnīgu un godprātīgu pašvaldības pārvaldību, kurā piedalījās ap 300 dalībnieku, ne iedzīvotāju sadošanās rokās vienotības pasākuma skrējienā “Vienoti novadam” nav devuši kādu pozitīvu ievirzi pašvaldības pārvaldībā un deputātu darbībā. Par Kolkas pārvaldnieka atjaunošanu amatā lems tiesa, kurai ir iesniegt pieteikums. Vietējā sabiedrība cer uz taisnīgu tiesu un pārvaldnieka atjaunošanu amatā, bet vai pašvaldības vadība sāks pārvaldīt novadu pēc labas pārvaldības principiem? Vai vietējās sabiedrības izrādītā aktivitāte un interese par savu novadu tiks ņemta vērā? Vai mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā? Pašlaik tie vēl ir neatbildēti jautājumi…
Autore ir biedrības Latvijas Lauku forums padomes locekle
Pagaidām nav neviena komentāra