Desmit gados Rīgas karte aprijusi 216 miljonus rīdzinieku naudas
Sensenos laikos Rīgā par braucienu sabiedriskajā transportā bija jānorēķinās, iebāžot papīra taloniņu mehāniskā kompostierī. Taču pirms desmit gadiem pie varas galvaspilsētā nāca Saskaņas centrs ar Nilu Ušakovu priekšgalā un «misteru 20%» Andri Ameriku piekabē, un tagad par braucienu varam samaksāt, papīra taloniņu pieliekot pie plastmasas kastītes. Pīp! – un darīts. Par šo fantastisko progresu visi rīdzinieki, vai brauc vai nebrauc ar sabiedrisko transportu, šogad vien būs samaksājuši vairāk nekā 20 miljonus eiro kantorītim Rīgas karte.
Futūristiskā sajūsmā par šādu tehniski modernu sasniegumu varētu būt naudas saņēmēju šaurais pulciņš. (51% Rīgas kartes pieder Rīgas Satiksmei, 49% — Francijas un ASV uzņēmumam Conduent Business Solutions, bet biznesa stratēģija balstīta sadarbībā ar divām privātfirmām, kuras abas kontrolē viens cilvēks.) Daudziem citiem tas drīzāk «izskatās pēc laupīšanas», kā pavasarī teica bijušais RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss, kurš amatā bija ticis, kad pērn decembrī KNAB aizturēja un tiesa apcietināja RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. Var diskutēt, vai tas bija retoriski vai maigi teikts. Taču grūti nepiekrist, ka RS ir varens nodokļu maksātāju naudas pumpis, kura lielākais vārstulis ir e-talona sistēma.
Desmit gados RS samaksājusi Rīgas kartei 216 miljonus eiro. Lielākā daļa šīs naudas bija paredzēta par e-talona sistēmas uzturēšanu. (Uzņēmums martā informēja, ka sistēmas kopējās izmaksas kopš 2009. gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 113 miljoni eiro.) Rezultātā Rīgā e-talona apsaimniekošana šogad maksā ap 18 miljoniem, bet Tallinā — 1,2 miljonus.
Izskatās pēc laupīšanas? Toties Rīgā ieviestā esot «viena no modernākajām šobrīd Eiropā lietotajām norēķinu sistēmām, un mūsu izmantotās tehnoloģijas veiksmīgi darbojas vairākos simtos pilsētu visā pasaulē», dižojas RK privātais akcionārs Conduent. «Vai tās visas ir trakas?» pavasarī taujāja RK valdes priekšsēdētājs, ārvalstu investoru pārstāvis Ēriks Morizūrs un brīnījās: «Rīga tiek ļoti daudz kritizēta — nesaprotu, kāpēc tā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.