Ukraiņu režisors Oļegs Sencovs kā politiskais ieslodzītais Krievijā pavadīja piecus gadus. Šajā intervijā viņš stāsta par Krievijas specdienestu pratināšanas metodēm un tējas burciņu, kas palīdzēja nezaudēt cerību
Ukraiņu režisors Oļegs Sencovs (43) ir dzimis Krimā. Kad Krievija anektēja šo pussalu, viņš nonāca cietumā, jo pretojās Maskavas rīcībai, un līdz ar to kļuva par vienu no pazīstamākajiem ukraiņu cietumniekiem Krievijā. Par Sencova atbrīvošanu aģitēja gan cilvēktiesību organizācijas, gan slaveni ārvalstu režisori, ieskaitot Vimu Vendersu un Pedro Almodovaru, gan arī aktīvisti Krievijā.
Šā gada 7. septembrī Sencovs tika atbrīvots, jo Maskava un Kijeva veica ieslodzīto apmaiņu. Katra puse atbrīvoja 35 cietumniekus. Viņu vidū bija arī 24 ukraiņu jūrnieki, kuri atradās Krievijas armijas gūstā. Savukārt no pirmstiesas izmeklēšanas izolatora Kijevā tika izlaists un uz Krieviju varēja izbraukt Donbasa separātistu pretgaisa vienības komandieris Vladimirs Cemahs, kuru vaino par līdzdalību Malaizijas lidmašīnas notriekšanā 2017. gada jūnijā.
Atgriezties Krimā Sencovs gan nevar, kur vēl pavisam nesen dzīvoja viņa māte un divi bērni.
Jūs kopumā ieslodzījuma nometnēs Krievijā pavadījāt piecus gadus. Vai bijāt saviļņots, kad uzzinājāt par plānoto ieslodzīto apmaiņu?
Kad viņi pārveda mani no Krievijas ziemeļiem uz Maskavu un tur gaidīju deviņas dienas, es biju diezgan mierīgs. Nebija nekādu emociju, pat lidojuma laikā un kad lidmašīna beidzot nolaidās. Emociju uzplūds nāca brīdī, kas es ieraudzīju savu meitu. Tieši tobrīd sapratu: šī ir viena no tām dienām, kuru dēļ vērts dzīvot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.