Iepriekšējos e-veselības projektos neatbilstoši izmantots gandrīz miljons eiro, tāpēc Nacionālā veselības dienesta jaunajam direktoram Edgaram Labsvīram lielākais izaicinājums ir pierādīt, ka nākamais 10 miljonu ieguldījums strādās pacientu un mediķu labā
Vajadzīga drosme, lai uzņemtos vadīt Nacionālo veselības dienestu (NVD), kas jau desmit gadu garumā vada valstī neveiksmīgāko digitālo projektu. E-veselības veidošanā iztērēti jau 14 miljoni eiro, cits citu nomainījuši astoņi ministri un četri NVD vadītāji, bet joprojām sistēmas pakalpojumu klāsts ir knaps. Edgars Labsvīrs uz jautājumu, kāpēc tomēr piekritis amatam, mierīgi atbild: «Tas ir gan izaicinājums, gan unikāla iespēja darīt lielas lietas.» Viņš apņēmies pilnveidot digitālos pakalpojumus un notīrīt to neveiksmes traipus no dienesta publiskā tēla, tāpēc labprāt atsaucas uz intervijas aicinājumu. Dodamies pusdienās turpat blakus uz kluso Sushi Express, kas, tāpat kā dienests, atrodas Barona kvartālā.
Labsvīrs dienestā strādā jau pusotru gadu, taču līdz 1. oktobrim bija NVD direktora vietnieks. Par vadītāju kļuva, kad iepriekšējā direktore Inga Milaševiča atkāpās no amata, jo ministrijas rosinātajā disciplinārlietā tika atklāti pārkāpumi NVD rīkotajos informācijas un komunikāciju tehnoloģijas iepirkumos. Nespēja tikt galā ar veselības aprūpes sistēmas digitalizāciju bija galvenais klupšanas akmens arī diviem iepriekšējiem NVD vadītājiem Mārim Taubem un Dainai Mūrmanei-Umbraško. Labsvīrs tagad stāv pie tā paša akmens. Finanšu ministrija jau ir brīdinājusi: ja NVD nepierādīs, ka e-veselība spēj strādāt pilnvērtīgi un jaunu funkciju izstrādē, tāpat kā iepriekš, būs kavējumi, nāksies atmaksāt visu neatbilstoši izmantoto Eiropas struktūrfondu naudu.
Labsvīrs gan neuzskata, ka e-veselība ir izgāzusies. Viņš min vairāk nekā 500 tūkstošus lietotāju un uzskaita astoņas pieejamās funkcijas, no kurām ikdienā visbiežāk vajadzīgā ir e-recepte. Bet atzīst, ka sistēma vismaz divas trīs reizes mēnesī uz dažām stundām «uzkaras» un pacienti, kuri tajā brīdī kādā no Latvijas aptiekām stāv pie kases, paliek bez ārsta izrakstītajām zālēm.
Sistēmu esot grūti uzturēt, jo tajā ir liela tehnoloģiskā sadrumstalotība: piecas dažādas datubāzes, četras atšķirīgas platformas. Labsvīrs uzsver, ka nesaskata «ļaunprātību un korupcijas pazīmes» dienesta līdzšinējā darbā. «Bet ir bijuši glupi lēmumi, piemēram, iekārtas nopirktas pirms programmatūras izstrādes,» viņš saka. «Bieži vien darbi īstenoti ārpakalpojumu sniedzēju finansiālās interesēs. Bet viss ir noticis likumu ietvaros.» Vainīgo neatrast, tāpēc Labsvīrs par svarīgāko uzdevumu uzskata nepieļaut kļūdas nākamajā sistēmas pilnveidošanas posmā, kam pirmos izstrādes iepirkumus NVD izsludinās nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.