Partiju neatkarībai

Partiju papildfinansējumam jānāk kopā ar stingru izmantojuma regulējumu

Politiskās partijas būtu pilnībā jāfinansē no valsts budžeta. Privāti ziedojumi jāaizliedz, partiju biedru naudai jānoteic griesti, bet par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem jāparedz bargi sodi. Valsts finansējuma palielināšana partijām, par ko pašlaik lemj Latvijā, ir solis šādā ideālajā virzienā, tomēr atstāj iespējas privātajiem «sponsorēt» politiķus. Tāpēc pat svarīgāks par finansējuma palielināšanu ir tā izlietojuma stingrs un sabiedrībai saprotams regulējums.

Valdības koalīcijas partijas pirmdien Pilī pie Valsts prezidenta Egila Levita vienojās būtiski palielināt finansējumu partijām no valsts budžeta. Premjerministrs Krišjānis Kariņš teic, ka to vajadzēja darīt jau pirms 25 gadiem. Taču politiķu vēstījumā par šo konceptuāli pareizo lēmumu potenciāli bīstama var izrādīties piebilde, ka tagad Ministru kabinets sākšot veidot vadlīnijas palielinātā finansējuma izlietojumam. Tātad tas nav izdarīts ne iepriekšējos 25 gados, ne šogad, bet pašlaik topošie likuma grozījumi būtiski mainās vai ik nedēļu, un nav šaubu, ka Saeimā mainīsies vēl.

Valdības rīcības plānā ir uzdevums Tieslietu ministrijai kopā ar KNAB izstrādāt grozījumus partiju finansēšanas likumā līdz 2020. gada 31. martam. Tātad partijas vispirms šoruden piešķirs sev papildu naudu, pēc tam spriedīs, kā to izlietos. Sabiedrībai jāpaļaujas uz politiķu godaprātu, ka, «ticiet mums, viss būs labi».

Šis ir tikai viens paraugs valdības lemšanas stilam raksturīgajām šķērēm starp konceptuāli pareizu mērķi un tā sasniegšanas līdzekļu neskaidrību. Pirmdien Pilī politiķi izlēma arī, ka vienu miljonu no partijām papildus plānotajiem 5,5 miljoniem atvēlēs sabiedriskajiem medijiem. Tas, pirmkārt, apstiprina, ka lēmēji paši īsti nezina, ko partijas darīs ar papildu naudu, ja jau miljons turp vai šurp nav svarīgs. Otrkārt, ka viņiem nav arī skaidrs, kā papildu miljonu tērēs sabiedriskie mediji.