Trauslā un dumpīgā jaunība romāna Jelgava ‘94 ekranizācijā
Kādu motīvu vadīti iesit skatīties filmu Jelgava ‘94? Vai tāpēc, ka tā ir balstīta rakstnieka Jāņa Joņeva populārajā atmiņu romānā? Vai, iespējams, lai domās atgrieztos savos pusaudžu un dumpības gados, ko atceraties gan ar nostalģiju, gan zināmu atvieglojumu, ka tie nu ir garām uz neatgriešanos?
Režisora Jāņa Ābeles filma spēs izlavierēt, lai apmierinātu abus šos intereses avotus. Taču mums nevajadzētu Jelgava ‘94 kinoversijai uztiept grūti īstenojamas ekspektācijas par nesaraujamu līdzību ar grāmatu, kuru lasot, katrs prātā esam «ekranizējuši» pa savam. Ir skaidrs, ka bez grāmatas nebūtu filmas, taču, cik nu tas ir iespējams, kinolente ir jāuzlūko kā autonoms darbs, ko no literārā pirmavota atvasinājuši režisors Ābele un scenārists Matīss Gricmanis. Viņu radītais kino ir godīgs un iejūtīgs skats uz pieaugšanu — savas vietas un vides meklējumiem, kuru laikā ir pieļauta ne viena vien kļūme vai piedzīvota sadursme ar pieaugušo pasauli.
Ar padomju pilsoņa rēgu
Esmu dzirdējusi, ka filmu Jelgava ‘94 salīdzina ar Jura Podnieka leģendāro dokumentālo darbu Vai viegli būt jaunam? Lai arī salīdzinājums ir pārspīlēts un kinematogrāfiski darbi ir visai attāli, abos ir kāda kopīga iezīme — jaunu cilvēku buntošanās pret to, kādam sabiedrības izpratnē ir jābūt «pareizam» pilsonim. Abos gadījumos šī maķenīt autoritārā pareizuma izpratne nāk no padomju dogmām.
Vai viegli būt jaunam? tika uzņemta 80. gadu beigās, bet Joņeva romāna un arī Ābeles filmas stāsts noris 90. gadu vidū. Abos pieaugušie apņēmīgi cenšas paaudzi ierobežot kusli paklausīga sabiedrības locekļa rāmjos. Un Jelgava ‘94 jaunieši, likumsakarīgi, vēlas rezignētos pedagogus un vecākus ātri vien nomainīt pret citiem ideāliem — grandža un metālmūziķiem, viņu faniem. Filmā dzīves nogurdinātie pieaugušie, piemēram, skolas direktore (Guna Zariņa) un fizkultūras skolotājs (Andris Keišs), apzināti iegūst kariķētas aprises. Turpretim Ievas Puķes spēlētajai galvenā varoņa mātei piemīt maigs, taču nekādā ziņā ne muļķīgs naivums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.