Par nesatikšanos • IR.lv

Par nesatikšanos

Gints Grāvelis (Edgars) un Agnese Jēkabsone (Kristīne). Foto — Justīne Grinberga
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Liepājas teātra izrāde Purva bridējs ugunī — Regnāra Vaivara cīņa ar Blaumani

Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklu Purva bridējs ugunī, kas veidots pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem, gaidīja daudzi, un tā dižpārdokļa statusu Liepājas teātrī, domāju, nesašķobīs nekādas kritiķa pārdomas. Nevajag arī — garlaicīgi nav, un teātri, visticamāk, atstāsit labā noskaņojumā. Pat ja stāsts šoreiz ir drīzāk par nesatikšanos.

Blaumaņa sižetu, kas ir Vaivara darba pamatā (režisors šoreiz ir arī dramaturgs, scenogrāfs un horeogrāfs), zinām kopš skolas laikiem — ar visu «es nolieku savas vieglās dienas», Kristīnei pārtikušā Akmentiņa vietā izvēloties dzērāju Edgaru un iecementējot sevi ideālās latviešu sievietes lomā. Bet kur pieminekļi, tur arī to gāzēji, un tuvāk mūsdienām lasītāji mēdz sižetā ieraudzīt arī, piemēram, varas spēles, Kristīnei jūtot nepieciešamību dominēt pār partneri, slimīgu tieksmi uz ciešanām utt. Vaivars savukārt nekad nav izcēlies ar pietāti pret monumentiem, solījis ar suvenīrbodītes līmeņa identitātes klišejām nekrāmēties un ļāvis gaidīt nacionālo stereotipu pārvērtējumu. Sanācis… kaut kas cits.

Izrāde ir vizuāli baudāma — Toma Grīnberga, jāsaprot, pēc režisora ieceres, iekārtota tumša telpa, ko piepilda stilizētos 19. gadsimta kostīmos (tērpu māksliniece Madara Botmane) saģērbti aktieri un metaforām pārsātināta priekšmetiskā vide. Skatuves dibenplānā uz gaiši krāsota balkona darbojas mūziķi. Ansamblis spēlē dzīvajā, aktieri labi dzied, muzikālā iestudējuma ritmu uz priekšu dzen Vaivara un Ingas Raudingas iestudētie deju numuri. Un tomēr ātri kļūst skaidrs, ka atsevišķie elementi pastāv it kā katrs par sevi, kopā īsti nesaistoties. Un tas pats, diemžēl, jāsaka arī par varoņiem.

Var likties neticami, bet iestudējumā nav loģiski nolasāmas Kristīnes (Agnese Jēkabsone) un Edgara (Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis) attiecību līnijas. Nepārprotiet — priekšzināšanas, ka šis ir stāsts par liktenīgu mīlestību, ir arī izrādes veidotājiem, un Edgars Kristīnes vārdu loka gandrīz katrā dziesmas pantā. Bet reālu attiecību uz skatuves nav. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu