Laika posms no 2015. līdz 2019. gadam solās būt karstākais cilvēces vēsturē
Biedējošas zīmes no tālajiem ziemeļiem līdz tropiem.
Islandē augustā notika bēru ceremonija Okjokullam, pirmajam ledājam, kas izkusis klimata pārmaiņu rezultātā.
Neilgi pēc tam Dorians, viens no spēcīgākajiem vēsturē reģistrētajiem orkāniem, ietriecās Bahamu salās. Trīs nedēļas pēc katastrofas mazajās salās vēl aizvien bez vēsts pazuduši skaitās vairāk nekā tūkstoš cilvēku un tiek lēsts, ka izpostīto īpašumu vērtība pārsniedz septiņus miljardus dolāru.
Satraukums par klimata pārmaiņām nav nekas jauns. 1992. gadā 196 valstis parakstīja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kurā tās apņēmās ierobežot siltumnīcas gāzu emisijas. 1997. gadā konvenciju paplašināja Kioto protokols, kurā 192 valstis solīja samazināt šo emisiju apjomu, un solīto papildināja 2015. gadā parakstītajā Parīzes klimata līgumā. ES nospraudusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 40% uz katru iedzīvotāju, salīdzinot ar 1990. gadu. Lielais uzdevums ir novērst pasaules vidējās temperatūras pieaugumu par vairāk nekā diviem grādiem, salīdzinot ar 19. gadsimta otro pusi, pirms modernās ogles un naftu intensīvi patērējošās ekonomikas attīstības. Daudzi zinātnieki uzskata, ka divu grādu robeža ir robežšķirtne, aiz kuras varētu sākties daudz straujākas un intensīvākas klimata pārmaiņas, nekā līdz šim esam piedzīvojuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.