Lumparlande un Lemlande — nosaukumi, ko Ozolu ģimene iemācījās šīs vasaras ceļojumā. Dodoties no Rīgas uz Stokholmu ar diviem maziem bērniem, viņiem nebija nekādas nojausmas, ka nonāks Ālandu salās
Parasta karte, kādu var dabūt tūrisma informācijas centrā, tā sadilusi, ka aizmugurē salīmēta ar līmlenti. Ālandu arhipelāgs kā zemes eksplozija zila ūdens klajā. 6500 dažādu lielumu salu un saliņu, daudzas kartē nemaz nav atšifrējamas. Oto ar Madaru ievilkuši loku ar pildspalvu, kur viņi mēneša laikā sabija. Apceļoja 70 salas, dažām vienkārši pārbrauca pāri ar riteni. «Rekur sirsniņa pie muzeja Lemlandē, viena no vietām, kur mums patika! Tur bija superīga pludmalīte,» rāda Oto. «Kur esmu ielicis zvaigznītes, mēs nakšņojām.»
Nekādu viesnīcu, pat kempingos viņi palika reti. Atrada jūras malā klinšainu laukumiņu, uzcēla telti. Vairākkārt likās uz auss Warmshowers jeb «silto dušu» mājvietās, kas apkopotas interneta vietnē. «Tieši riteņbraucējiem izveidots naktsmāju tīkls. Saimnieki arī parasti ir pieredzējuši braucēji, neskopojas ar ieteikumiem.»
Vilciens aiziet bez viņiem
Jūlija sākumā atstājot Rīgu, organizācijas Pilsēta cilvēkiem aktīvistam, arhitektam Oto Ozolam un viņa sievai, tūrisma speciālistei Madarai Ozolai Ālandu salas bija tikai iztālēm dzirdēts vārds. «Šajā ceļojumā mums bija plāns aizbraukt pāri Baltijas jūrai uz Stokholmu, no turienes ar vilcieniem aizceļot uz Gēteborgu, tālāk uz Malmi un pēc tam uz Kopenhāgenu. Bet mēs neaizbraucām,» viņi saskatās.
Stāsts par Ālandu tūri ir īpašs ne tikai kraso plāna maiņu dēļ.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.