Sēlijas dzīsla: karā un mierā • IR.lv

Sēlijas dzīsla: karā un mierā

Viesītes depo 1928. gadā. Foto — Zudusī Latvija / LNB
Dina Preisa

Savdabīgs Pirmā pasaules kara infrastruktūras brīnums — bijušais lauku šaursliežu dzelzceļu mezgls 280 km kopgarumā, ko uzbūvēja triecientempā, lai apgādātu gar Daugavu izvietoto fronti un izvestu Latvijas bagātības

Parokoties vēstures apcirkņos, izrādās, ka Latvijā gandrīz 60 gadus ir pastāvējis kāds lauku dzelzceļa tīklojums ar rekordlielu kilometrāžu, vilcienu sastāvu un darbinieku skaitu. Šķetinot sēļu labi glabāto noslēpumu, atklājās, ka pati līnija vairs nav saglabājusies, toties ritošais sastāvs joprojām ir gan apskatāms, gan aptaustāms.

Latvijas lielāko 600 mm platuma sliežu dzelzceļu tīklu būvēja vācu armija un vietējie iedzīvotāji no 1915. līdz 1916. gadam. Šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls savienoja lielākās Sēlijas pilsētas un vairākus ciemus: Neretu, Viesīti, Daudzevu, Jēkabpili, Aknīsti un citus. Maksimālais dzelzceļa kopgarums tā pastāvēšanas laikā bija 280 km.

Būvēja steigā

Viesītes saliekamā dzelzceļa rašanās saistās ar Pirmo pasaules karu. Plānu mezgla celšanai Jēkabpils apriņķī Krievijas valdība bija izstrādājusi jau 1913. gadā. Tas bija šaurākais iespējamais — vācu jeb L platuma — dzelzceļš. Runā, ka vācieši Viesītes dzelzceļu pielāgoja ērtākai Latvijas bagātību izvešanai (vispirms kara vajadzībām, munīcijas piegādei, vēlāk — lai uz Vāciju transportētu kokmateriālus).

Celtniecība esot notikusi lielā steigā. Vienas dienas laikā brigāde, kas sastāvēja no vietējiem iedzīvotājiem, karagūstekņiem un vācu karavīriem, varēja izbūvēt ap 10 km garu sliežu ceļu. Sliedes novietoja «pa taisno» uz grants un zemes autoceļiem bez speciāla uzbēruma pa vidu. Tās balstīja tikai koka (vēlāk — metāla) gulšņi. Tiltu vietā taisīja koka estakādes. Piecus metrus garos sliežu posmus, līkumus un lokomotīves izgatavoja Vācijā, kravas vagonus — Latvijā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu