Viņi kultūras pasākumiem gādā visu nepieciešamo, lai apmeklētāji baudītu mākslu un pat nepamanītu, ka kāds ir veidojis podestus, sastatnes, apgaismojumu, dekorācijas un butaforijas. «Tas nozīmē, ka esam labi strādājuši,» saka Dekorāciju darbnīcas vadītājs Oskars Plataiskalns
Kad Oskars Plataiskalns nosauc šīs vasaras pasākumus, šķiet, ka viņa vadītais uzņēmums bijis visur. Veidojuši butaforijas — krustus un sveces — Nacionālās operas izrādei Karmelīšu dialogi, dekorācijas tautas deju festivāla Sudmaliņas koncertam Dzegužkalnā un vienai no koncertizrādēm Latvijas gredzens Dailes teātrī, ar Reiņa un Kristas Dzudzilo darbu bijuši Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē, apmēram divus mēnešus taisīja skatuves un vizuālos objektus sarunu festivālam Lampa. «Divas fūres pieražojām,» saka Plataiskalns, Dekorāciju darbnīcas dibinātājs un vadītājs.
Un viņš turpina uzskaitīt šīs vasaras darbus: «Bija Siguldas opermūzikas svētki, kuriem sekoja mazs, jauks projekts Flīģelis, kur taustiņos bija jāiemontē audioatskaņotāji. Liela bija Nacionālajā mākslas muzejā skatāmā mākslas un zinātnes festivāla RIXC izstāde Zaļš. Atmaskots. Turpinājumā bija simfonisko orķestru festivāls Rīga Jūrmala, dažādi objekti Leļļu teātrim, gatavojām dekorācijas metāloperai Kurbads Lucavsalā.» Nupat septembra sākumā Latvijas Nacionālā bibliotēka simtgades svinībās atklāja izstādi Neredzamā bibliotēka, un arī tai iekārtojumu izgatavoja Dekorāciju darbnīca. Tā piedalījās daudzu kultūras pasākumu veidošanā, bet vai daudzi zina, ka pastāv tāda darbnīca?
Dekorāciju darbnīca atrodas Maskačkā, vienā no padomju laikos celtajām industriālajām ēkām ar betona sienām un grīdu. Vīri strādā pie dažādiem verķiem, ar tiem var izlocīt caurules un loksnes, metināt un zāģēt gan metālu, gan koku. Te ir velcējamās iekārtas, urbji, zāģi, āmuri, frēzes un ēveles un, kā jau darbnīcā, arī skaidas un putekļi. «Mēs te netaisām mākslu, mēs darām visu, lai māksla tiktu pamanīta,» saka Oskars.
No augstskolas uz teātri
Par tehnisko darbinieku dažādiem kultūras pasākumiem Oskars sācis piestrādāt jau skolas un studiju gados, kad vispirms bijis skaņu operators Majoru Kultūras namā, tad gaismotājs Jūrmalas teātrī. «Fantastisks darbs studentam, jo visi mēģinājumi notika vakaros, izrādes — brīvdienās,» atceras Oskars. Viņš studēja elektrotehnoloģiju datorvadību Rīgas Tehniskajā universitātē. Pasniedzēji mēģinājuši puisi ievilināt akadēmiskajā pasaulē, Oskars ir līdzautors vairākiem pētījumiem par tiristoru (pusvadītāju ierīces) izmantojumu elektrosistēmās. Taču viņš ātri saprata, ka akadēmiskā karjera nevilina — gan toreiz, gan tagad gribas strādāt ne tikai ar galvu, bet arī ar rokām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.