Dievišķā melodija un kapeņu stāstiņi • IR.lv

Dievišķā melodija un kapeņu stāstiņi

Līgas Spundes darbs izstādē Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi. Foto — Ansis Starks
Šelda Puķīte, mākslas kritiķe un kuratore

Ko vēsta trīs Kim? jubilejas mēneša izstādes

Skanstes apkaimē radošā kvartāla Sporta 2 teritorijā skatāmas trīs izstādes, kuras tika atklātas laikmetīgās mākslas centra Kim? desmitā pastāvēšanas gada jubilejas mēnesī. Oficiālais dzimšanas datums gan ir 18. maijs, un vieta pavisam cita — Spīķeri, kuros jaunu elpu reiz iepūta ne viena vien kultūras organizācija. 

Kim? telpās ir divu jaunu mākslinieču personālizstādes — Lienes Pavlovskas Aizver actiņas un smaidi un Līgas Spundes Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi. Savukārt, lai redzētu trešo izstādi — arhitektoniski melodisko instalāciju ZrwhdZ.Riga, kuras autori ir mākslinieki un scenogrāfi Krista un Reinis Dzudzilo, nākas apmest loku ap kvartālu. Kā ceļa pavadonis kalpo uz ēku un teritorijas apžogojuma redzamās karikatūrista Māra Bišofa zīmētās atbildes uz mākslas centra komandas uzdotajiem jautājumiem. Ideja patapināta no Kim? abreviatūras — kas ir māksla? —, un šis nebūt nav vienkāršs jautājums.

Bišofa zīmējumi, kas atgādina mācību grāmatās atrodamos cietos riekstus, simboliski atspoguļo Kim? konceptuālos projektus. Tajos atrodamie spēles elementi ir mantoti no dadaisma un procesuālās mākslas tradīcijas, kas nepakļaujas vienai skaidrai tematikai, vēstījumam vai pabeigtībai. Vēl viena spilgta Kim? iezīme, ko rāda arī divas minētās personālizstādes, ir vēlme meklēt jauno, ielēkt kosmosā dzimušā tārpejā un ar globālās mākslas virzienu straumēm strauji iepeldēt nākotnē. Neviena no trim izstādēm nav retrospektīva, kas parasti raksturīgs apaļām jubilejām. 

Gan Pavlovska, gan Spunde savās izstādēs pievēršas tādam sociālam fenomenam kā maģiskā domāšana. Pavlovskai tā ir ticība veiksmei, kura izstādē, līdzīgi skatuves rekvizītiem, tiek attēlota ar spoguļa virsmu noklātu loterijas ratu, no alvas izlietu laimi un dzīvām zelta zivtiņām. Šie rekvizīti ar apaļas rampas palīdzību savienoti ar otru telpu, kurā atrodas koka aizslietnis un kase, pie sienas piekārts TV ekrāns un no vecas mēbeles atliekām uzsista vēlēšanu urna, kura ik pa brīdim izdveš ko līdzīgu dievišķai melodijai. Abas istabas atgādina uzgaidāmo telpu, ir ieturētas pelēkā tonalitātē, kurus papildina aizkari. Kas atrodas aiz tiem, īsti nav skaidrs. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu