Ar pieri sienā • IR.lv

Ar pieri sienā

3
Gints Zelmenis. Foto — Edmunds Brencis
Māra Miķelsone

Pētot VDK krimināllietas, vēsturnieks Gints Zelmenis izveidojis 216 cilvēku sarakstu, kas pretojušies padomju varai un tikuši represēti trijās desmitgadēs pēc Staļina nāves. Cik ietekmīga bija pretošanās kustība Latvijā, un kādus VDK dokumentus drīzumā vēl publiskos arhīvs?

Augustā atzīmējām Baltijas ceļa — masveidīgākās un pasaulē pazīstamākās Latvijas politiskās demonstrācijas pret padomju okupāciju — trīsdesmito gadadienu. Taču Latvijas valsts ceļu uz neatkarību visus okupācijas gadus cementēja nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Populārākie vārdi ir plaši zināmi — Gunārs Astra, Lidija Doroņina-Lasmane, Knuts Skujenieks, Ints Cālītis, Jurģis Skulme. Taču bija vēl daudzi citi.

Nule izdevniecībā Pētergailis klajā nākusi grāmata Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959. līdz 1986. gadam, kas ietver vēsturnieka Ginta Zelmeņa pētījumu un mēģina dzēst parādu tiem cilvēkiem, kuru vārdi nav skaļi daudzināti. Zelmenis apkopojis 216 cilvēku sarakstu, kuri politisku iemeslu dēļ tikuši represēti no 1959. līdz 1986. gadam. Daļa no viņiem bija pretestības kustības dalībnieki. Grāmatā iekļauts arī viena represētā — Bruno Javoiša — atmiņu stāstījums par VDK izmeklēšanas cietumu, dzīvi lēģerī pēc notiesāšanas un ieslodzījumā sastaptajiem latviešu disidentiem. Javoišs 1963. gada decembrī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu Rīgas radio tornī, par ko viņu notiesāja uz septiņiem gadiem stingra režīma nometnē. 

Vēsturnieks Zelmenis sarunā vairākkārt uzsver — viņa sastādītais saraksts nebūt nav pilnīgs, jo noteikti vēl daudz kas ir jāpēta. Viņš balstījies uz Latvijas Vēstures institūta pirms 20 gadiem izdoto dokumentu apkopojumu No NKVD līdz KGB, kas aptver LPSR drošības institūciju izmeklētās krimināllietas no 1940. līdz 1986. gadam, atlasot tieši politiskās lietas.

Kāpēc izvēlējāties laika nogriezni no 1959. līdz 1986. gadam?
Latvijas vēsturē 1959. gads ir atskaites punkts, kad stipri izmainījās politika — no varas tika atstādināti nacionālkomunisti. Eduards Berklavs to laiku atmiņās pat ir nodēvējis par kaut ko līdzīgu valsts apvērsumam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu