Dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs Bruno Jaseņskis (Bruno Jasieński, īstajā vārdā Wiktor Zysman, 1901—1938) bija poļu dzejas enfant terrible. Dažādos laikposmos rakstījis poļu, franču, krievu valodā. Pirmā pasaules kara gadus ar vecākiem pavadījis Krievijā, kur iepazinies un aizrāvies ar Igora Severjaņina, Vladimira Majakovska, Velemira Hļebņikova, Alekseja Kručoniha daiļradi. Pēc atgriešanās Polijā — viens no poļu futūrisma manifesta autoriem. Rīkojis neskaitāmus dzejas vakarus, kas bieži beidzās ar skandālu un pat policijas iejaukšanos. 1925. gadā izbrauca uz Parīzi. Par franču valodā sarakstītās antiutopijas Dedzinu Parīzi publikāciju 1929. gadā viņu izraidīja no Francijas, un viņš devās uz Padomju Savienību. Tur apprecējās ar Annu Bērziņu, kura iepriekš bija laulāta ar PSRS izlūkdienesta vadītāju un spiegu tīkla izveidotāju Jāni Bērziņu. Krievijā Jaseņskis diezgan strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, sarakstīja tolaik slavenu socreālistisku romānu Cilvēks maina ādu. Līdzīgi daudziem izciliem kultūras darbiniekiem, 1937. gadā arestēts un vēlāk nošauts.
Bruno Jaseņska dzeja ir poļu 20. gadsimta dzejas jaunība, tīra, fascinējoša un vienlaikus bīstama anarhijas enerģija. Mēs, savu mitekļu drošībā vērojot atombumbas eksplozijas video, neviļus sajūsmināmies par tās varenību un skaistumu, kaut arī ar prātu saprotam, ka vajadzētu izjust vienīgi šausmas. Bet Jaseņskis prot virtuozi manipulēt ar lasītāja gaumi un priekšstatiem par poētisko un nepoētisko. Dzejolis Maršs ir viena no šādām dzejnieka agrīnās daiļrades virsotnēm.
Bruno Jaseņskis
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.