Latvijas karogs • IR.lv

Latvijas karogs

Ilustrācija — Anna Zvaigzne
Mārja Kangro

Stāsts

Ventspils sporta klubā bija jānēsā zilas slimnīcas čības. Garderobes tante tās cilvēkiem deva bez maksas; dažs čības iepakoja sev līdzi, lai ik reizi nevajadzētu lūgt jaunas, un tā darīju arī es, iemetu zilos červeļus mugursomā, vienā nodalījumā ar sejas krēmu. Putekļu ērcīšu sūdi, mikrodaļiņas, baktērijas, viss klusītiņām kopā. 

Atlētikas zālē skanēja uz pilnu klapi uzgriezts agresīvs hiphops, taču tur nesatilpa pārāk daudz cilvēku, tā nu vēdera muskuļu vingrinājumi tika veikti koridorā uz grīdas, uz melni grubuļaina linoleja, ziliem paklājiem. Vajadzēja ļoti piesargāties, lai neiekāptu kādam sejā un lai kāds neiekāptu sejā tev. Noskaņojums bija nopietns, tikai divi džeki ar sirds formā uztrenētu rumpi nemitīgi ķiķināja, acīmredzot arī par mani, jo bija redzams, ka neesmu vietējā. Vēl man patika augumā maza, plecīga sieviete tumšrozā reitūzenēs, viņas garie kāju pirksti bija līdzīgi roku pirkstiem, kā noskaidrojās ģērbtuvē. Noskūtu vai īpaši apcirptu pežu te neredzēja tik daudz kā Tallinā, bet pilsēta jau arī ir vairāk nekā desmit reižu mazāka. 

Es biju Oblomovs. Tas bija jaunā gadsimta oblomovisms, mundrs, fiziski aktīvs. Četras reizes nedēļā gāju uz treniņu, pirku organisku pārtiku, skatījos Ventas upē vai jūrā, rakstīju trulības. Ek. Pamēģini tu uzplēst paaudžu dzīves izjūtu, dragāt traģisko eksistenci, uzkult depresijas putas, ontoloģiski ietupties valodā. Tas ir disciplīnas jautājums. Retu reizi, kad vakara debesis kļuva pelēkas un Pārventas hruščovkās iedegās pirmās dzeltenās uguntiņas, es klusām, abstrakti nopūtos. Ak, asumu! Niknumu vajadzētu! 

Skatījos, kā oligarha Lemberga lielie krāni ceļ ogles, kā ostā iebrauc jauni vagoni ar uzrakstu Novotrans, upes virsma oranži vizuļo. Drēgnums sāka kost kaulos, un es atkal devos uz treniņu, pāri Rātslaukumam, cauri autoostai, kur tablo dega dzelteni vietvārdi, vilinoši un biedīgi, kādas vienmēr šķiet mazas vietas. Dundaga, Kolka, Talsi, Kuldīga. Vispirms aiziet uz treniņu, domāt pēc tam. Vispirms.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu