Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc jauniem skolotājiem, ministrija piedāvā pēc izglītības programmas Iespējamā misija parauga pedagogus sagatavot gada laikā. Kā tas darbosies?
Agnesei Ērkšķei (29) šis būs pirmais mācību gads, kurā viņa strādās par skolotāju: Raunas vidusskolā mācīs ķīmiju, bet Jaunpiebalgā — ķīmiju un ģeogrāfiju. Bakalaura grādu pedagoģijā viņa ieguva jau pirms sešiem gadiem, bet toreiz, pēc studijām Rīgā atgriežoties dzimtajos Drustos, neatrada skolotājas darbu. Taču tagad Latvijā strādāt alkstoši pedagogi ir gandrīz tikpat pieprasīti kā IT speciālisti — pusotru nedēļu pirms jaunā mācību gada skolās bija aptuveni 500 vakanču.
Izglītības ministrija piedāvā risinājumu — trīs universitāšu un Iespējamās misijas kopdarbā izstrādāt jaunu, viengadīgu studiju programmu. Vai tā spēs sagatavot lieliskus skolotājus, kuri atšķirībā no augstskolu izglītības programmu absolventiem tiešām paliks strādāt skolā?
Par daudz, bet trūkst
Agnesei ir dabaszinātņu un IT skolotāja grāds, taču pēc augstskolas viņa dzimtajā pusē atrada darbu Jaunpiebalgas kultūras namā. Tagad beidzot ir iespēja strādāt par ķīmijas un ģeogrāfijas skolotāju, turklāt divās skolās. «Lielākais talants ir mācīt tā, kā bērniem vajag. Galvenais, lai viņiem būtu interesanti,» saka Agnese. Viņa gatava strādāt pēc jaunajiem izglītības standartiem, kas mudina skolotājus mācību procesā ņemt vērā bērnu intereses un vajadzības. «Manuprāt, mācībām jānotiek tā, lai skolēnos veidojas emocionālās kompetences, prasme sadarboties un atbildības izjūta. Ja cilvēks jūt atbildību par savu darbu skolā, vēlāk būs arī atbildīgs darba vidē,» uzskata Agnese.
Kad Agnese šovasar Raunas vidusskolā apjautājās par vakanci, patiesībā tajā nebija vajadzīgs ķīmijas skolotājs, Ir atklāj Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens. Taču pieredzējusī ķīmijas skolotāja, kas arī Cēsīs māca bērniem dabaszinības, piekrita palielināt sev stundu skaitu pilsētā un samazināt Raunā, lai dotu iespēju jaunajai kolēģei. Pēc Plētiena vārdiem, ne tikai aiz vēlmes redzēt jaunas skolotājas seju. «Skolas direktors nekad nevar justies drošs par pedagoģisko kolektīvu, jo skolotāji katru gadu var mainīt skolu, kurā strādā,» Plētiens neslēpj ikgadējo satraukumu pirms mācību sākuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.