Īstenoju savu izpratni par ideālo skolu

Skolu redzu kā vietu, kur bērni ne tikai iegūst zināšanas, atklāj savus talantus un iegūst no katra pedagoga personības, bet arī iepazīst īsto dzīvi – to, kas ir aiz klases sienām.

Strādājot par skolotāju, īstenoju savu izpratni par ideālo skolu. Ir dažādi veidi, kā iepazīt īsto dzīvi – to var apgūt gan klasē, gan ejot ārpus skolas, gan izmantojot mūsdienu informāciju tehnoloģijas. Nedrīkst pazaudēt arī akadēmiskās zināšanas, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no katra pedagoga. Mani pašu vienmēr ir aizrāvuši skolotāji, kuri ļoti mīl savu mācību priekšmetu un uztver to, kā daļu no viņu dzīves. Tāpēc pats esmu izvēlējies strādāt skolā un mācīt bērniem to, ko mīlu, kas mani sajūsmina, šķiet būtisks un liek meklēt tālāk un plašāk. Tā ir ģeogrāfija, pasaules izzināšana un ceļojumi. Tā ir teātra māksla, aktuālākās izrādes Latvijā, izstādes mākslā, dizainā Latvijā un pasaulē. Tas ir Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī izpratne par pasaules ilgtspējīgas attīstības ideju, īstenojot atbildīgu dzīvesveidu un dabas vērtību saudzēšanu. Darbs skolā ir vērtīgs, jo tā ir iespēja nepārtraukti mācīties, apgūt pasaules likumsakarības un aktuālākos notikumus.

Lietas jāiemāca pareizajā laikā un vietā

Katra diena skolā ir citādāka, ar jauniem izaicinājumiem un problēmsituācijām piepildīta un neparedzama. Katru rītu, verot skolas durvis, jābūt gatavam piedzīvojumiem. Ir tik daudz lietas, kuras jāiemāca pareizajā laikā un vietā, to jāspēj to sajust un realizēt, neaizmirstot, ka kādam skolēnam prasme pareizi iestādīt koku būs tikpat svarīga kā reizrēķins.

Mācību procesu organizēju, veidojot starpdisciplinārus stundu modeļus, kurās tiek iekļauti vairāki mācību priekšmeti dažādās variācijās. Mācību tēmas veidoju plašas un ilgtermiņā, dēvējot tās par projektiem. Uzskatu, ka ir svarīgi skolēniem iemācīt mācīties, parādīt ceļu ideju radīšanai problēmsituāciju risināšanā, iemācīt izvēlēties pareizo instrumentu idejas realizēšanai, ļaut saskatīt kļūdas un rast iespējamos risinājumus to labošanai.

Tāpat mūsdienu sabiedrībā ir būtiski prast prezentēt savu realizēto ideju vai pierādīt sava risinājuma nozīmīgumu. Ļauju skolēniem ieraudzīt pasaules attīstības likumsakarības politiskajā jomā, izglītoju ekoloģijas jautājumos, pasaules ekonomiskās attīstības tendencēs un likumsakarībās starp dažādām pasaules norisēm.

Pilnīgāka un mērķtiecīgāka talantu atklāšana

Starppriekšmetu projekti jeb vairāku mācību priekšmetu apvienošana nojauc mākslīgās robežas starp mācību priekšmetiem. Tas ir pilnīgi citādāks mācīšanās modelis, kas tiek veidots, lai sekmētu lielāku skolēnu interesi par apgūstāmo tēmu. To veido, lai apgūstot jauno mācību tēmu, tiktu izmantoti pēc iespējas vairāk resursi no visas apkārtējās vides. Ne tikai pierastais modelis skolotājs – skolēni, bet tiek aicināti vieslektori – cilvēki, kuru profesija vai hobijs ir tieši saistīts ar apgūstamo tēmu, kā arī studenti, kas to apgūst jau augstākajā mācību procesā. Tiek apmeklēti muzeji, kuros ir ļoti plašs ekskursiju un muzejpedagoģisko nodarbību piedāvājums. Skolēni iet ārā no ierastās vides, mācās un apgūst tēmas pilsētvidē,  bibliotēkās, teātros, muzejos un dabā. Rezultātā iegūtās zināšanas ir pilnvērtīgas un noturīgas, jo ir apgūtas ar dabisku, nepiespiestu interesi – atklājumus ir veikuši paši skolēni un nereti viņi iesākto tēmu pēta tālāk, patstāvīgi meklējot papildus informāciju. Apvienojot vairākus mācību priekšmetus, tiek pilnīgāk un mērķtiecīgāk atklātas bērnu intereses un talanti.

“Patnis” jau sen īsteno dažādas mūsdienīgas mācību pieejas. Uzskatu, ka izglītības sistēmai mūsu valstī ir nepieciešama reforma, kuras gaitā tiks ieviestas jaunas metodes un izglītības saturs. Ļoti ceru un paļaujos uz pozitīvām izmaiņām izglītības procesa organizācijā visās skolās. Tas, kā mainīsies mācību process, būs atkarīgs no katra pedagoga. Skolotājs vairs nebūs un nedrīkst būt tikai izpildītājs, skolotājs būs radītājs un pilnvērtīgs savu mācību stundu satura veidotājs. Skolā apgūstamais var kļūt par dižām spēlēm, mūžsenām rotaļām un iespaidīgiem ceļojumiem zināšanās.

Telefons, planšete, dators kā mācību piederumi

Videi, kurā skolēni mācās, ir ļoti liela nozīme mācību procesā. Pierastais modelis – skolotājs klases priekšā un bērni klasē, pierakstot viņa teikto, reizēm ir ļoti noderīgs, uzzinot un apgūstot kādu specifisku informāciju. Bet vēl svarīgāk ir iemācīt bērniem mācīties, arī izmantojot viņu pierastās ikdienas lietas – telefonus, planšetes, datorus. Parādīt, ka tie nav paredzēti tikai izklaidei un brīvā laika pavadīšanai, bet tieši tādi paši rīki kā pildspalva, zīmulis, burtnīca un mācību grāmata, tikai ar daudz plašākām iespējām.

Organizējot mācību procesu, ļoti bieži veidoju un vadu mācību stundas ārpus pierastās mācību vides skolā un klasē. Tie ir mācību izbraucieni pa Latviju – ģeoizpēte upju krastu atsegumos, laivu braucieni, velobraucieni ar iepriekšēju maršruta izstrādi, aktuālo teātra izrāžu, mākslas, dizaina un amatniecības izstāžu apmeklējumi.

Šos mācību izbraucienus un apmeklējumus bieži organizēju arī ārpus ierastā skolas mācību laika, apmeklējot teātra izrādes vakaros, dodoties laivu braucienos brīvdienās. Šādi  pasākumi pirmajā brīdi var šķist tikai izklaide, bet patiesībā skolēni attīstīta dažādas prasmes, sākot ar idejas radīšanu, plānošanu līdz paša pasākuma realizācijai un izvērtēšanai.

 

 Autors ir privātās vidusskolas “Patnis” pedagogs