Divi baltiešu pāri — latviete un lietuvietis, kā arī latvietis un igauniete — par to, kas trim tautām līdzīgs un atšķirīgs
Operdziedātāja, soprāns Gunta Gelgote ir latviete, bet kolēģi Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī viņu uztver kā lietuvieti. «Jo tev ir lietuviešu bērni,» viņi saka Guntai. Dziedātājas Guntas un lietuviešu flautista Ģiedra (Giedrius Gelgotas) ģimenē aug četrus un sešus gadus veci bērni. «Viņi ir mani latvieši,» Gunta saka par saviem diviem vismīļākajiem cilvēkiem, ar kuriem, dzīvojot Viļņā, diendienā runāt latviski. Īsā telefonintervijā viņa pastāsta, kā dzīvē saaudies latviskais un lietuviskais.
Uz Viļņu Gunta regulāri sāka braukt pirms 11 gadiem, kad, pabeigusi Mūzikas akadēmiju, nolēma dziedāšanas mākslu pilnveidot pie lietuviešu dziedāšanas pedagoģes Regīnas Macūtes. Viņas dēļ Gunta maģistrantūrā iestājās Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijā. Taču lietuviešu valodu neprata. Individuālajās nodarbībās runāja krieviski, lekcijās koncentrējās uz mūziku.
«Lietuviešu valodā neiedziļinājos, domāju, ka bez tās tikšu galā,» atceras Gunta. Un tieši tad, kad maģistrantūras studijas bija jābeidz, tāpat kā regulārie braucieni starp Viļņu un Rīgu, Gunta nejauši satika Vācijas koncertos jau iepazīto flautistu Ģiedru. «Satikāmies kā seni paziņas un… palikām kopā,» Gunta īsi pastāsta par to, kas arī bez vārdiem ir skaidrs.
Precējusies ar lietuviešu mūziķi, Gunta palika Lietuvā. Viņai daudzkārt esot jautāts, vai tad abi nevarēja dzīvot Latvijā. Tomēr Guntai šķita pašsaprotami būt vīra dzimtenē. Aiz praktiskiem apsvērumiem — tur Ģiedrs uzcēla ģimenes māju, viņš strādā Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Taču arī izjūtu dēļ.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.