Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sola Rīgā nepieļaut atkritumu apsaimniekošanas monopolu, kas paliktu mantojumā vēl bērniem
Sapulču telpā iekārtojums ir uzsvērti lietišķs, gandrīz pieticīgs. Krēsli, galds, uz tā dažas ūdens pudeles PET iepakojumā, un tas arī viss — nekādu lozungu vai reklāmas bukletu. Konkurences padome (KP) ir iestāde, kuras ierēdņi par visu augstāk vērtē precīzus skaitļus un tirgus analīzi. Tās ir lietas, kuras, pēc padomes priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas uzskata, ļoti pietrūkst atkritumu apsaimniekošanas jomā gan Rīgā, gan valstī kopumā. Šobrīd zem KP lupas nonācis Rīgas pašvaldības un lielāko atkritumu apsaimniekotāju noslēgtais publiski privātās partnerības līgums, ar kuru vienā uzņēmumā AS Tīrīga apvienojusies Rīgas dome, tai piederošie Getliņi EKO, kā arī divas lielākās Rīgas atkritumu apsaimniekošanas kompānijas Clean R un Eco Baltia Vide.
Līdz ar to līdzšinējo četru konkurējošo apsaimniekotāju vietā nākamos 20 gadus Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā valdīs monopols. Tas jau šogad atkritumu izvešanas izmaksas pilsētniekiem sadārdzinās pat par 40%. KP šo pašvaldības rīcību uzskata par tirgu kropļojošu un ierosinājusi lietu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Padomes apkopoto faktu izklāsts nosūtīts pašvaldībai, kam līdz 8. augustam jāsniedz par to skaidrojums. Tālāk KP var lemt par jaunu līgumu slēgšanas iesaldēšanu līdz lietas izmeklēšanas beigām.
Es apsēžos pie galda un izvelku no somas paciņu ar šokolādēm. Pusdienām te nav ne laika, ne vietas, bet našķus pa ceļam speciāli nopirku tādus, pēc kuriem paliek pēc iespējas vairāk atkritumu. Veselā plastmasas un papīra iepakojumu jūklī ievīstītas nelielas šokolādītes. Simboliski, lai neaizmirstu par vides aizsardzību. Pēc minūtes pa durvīm ienāk Skaidrīte Ābrama. Stalta, lietišķa, pārliecināta, apņēmības pilna rīkoties, ja redz nepieciešamību.
Atkritumu šķirošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Rīgā ir gadiem bijusi pamesta novārtā. Rīgā tiek radīta puse no visiem Latvijas atkritumiem, bet dalīti savāc tikai desmito daļu. Pašvaldības lēmums mēģināt sakārtot saimniecību ir vieglāk izskaidrojams nekā vilcināšanās to darīt iepriekš — no nākamā gada mums kā ES dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz puse sadzīves atkritumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.