Saeimai vajadzēja četrus gadus, lai ļautu Valsts kontrolei sodīt likumpārkāpējus
Reizēm likuma pieņemšanas gaita pasaka vairāk par likuma nozīmīgumu nekā tajā rakstītais. Jaunākais piemērs ir grozījumi Valsts kontroles likumā, kuri stājās spēkā 1. augustā un ļaus valsts galvenajai kontroles iestādei piedzīt zaudējumus no likuma pārkāpējiem. Nomaļus vērotājam šāds likuma grozījums var šķist necils un it kā pašsaprotams. Taču tiem, uz kuriem attieksies, tas izskatījās tik draudīgs, ka grozījumu tapšanai vajadzēja divas Saeimas un piecus gadus.
Likuma grozījumu projektu Valsts kontrole nosūtīja Saeimai 2015. gadā. Pirms tam gadu bija to saskaņojusi ar ministrijām, prokuratūru, tiesām. Tomēr iepriekšējā Saeima četros gados bija atbalstījusi likumprojektu tikai divos lasījumos, tāpēc pašreizējai Saeimai nācās to skatīt vēlreiz, un jūnijā likums beidzot pieņemts.
Zinot, cik strauji Saeima spēj pieņemt tās vairākuma ieskatā svarīgus likumus, vai tie būtu par valsts drošību vai par šņabja akcīzes kariem, varētu jautāt, kāpēc tāds lēnīgums šajā reizē.
Nudien, konkrētie likuma grozījumi neparedz neko principiāli jaunu — amatpersonām arī līdz šim bija jārēķinās, ka par nelikumīgu rīcību var nākties atbildēt. Pienākums novērst zaudējumus ir noteikts arī citos likumos — Valsts pārvaldes iekārtas likumā, likumā «Par pašvaldībām», Darba likumā, valsts mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Un VK arī līdz šim varēja ne tikai ziņot par auditā atklātajiem pārkāpumiem, bet arī lūgt gan attiecīgo iestādi novērst nelikumības, gan prokuratūru sākt kriminālprocesu. Tiesa, rezultāti bija, maigi sakot, mēreni. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pastāvīgi atgādina, ka amatpersonas reti saņem sodu par pārkāpumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.