Tīri laba pilsēta • IR.lv

Tīri laba pilsēta

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (pa kreisi) un Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis: «Es pat biju pārsteigts, cik atvērti šādām idejām ir cilvēki. Viss, kas ir vajadzīgs, — nedaudz pamainīt domāšanu». Foto — Māris Buholcs, Druva
Mārtiņš Galenieks

Cēsis pieteikušas ambīciju kļūt par pirmo «bezatkritumu pilsētu» Latvijā. Eiropā ir iedvesmojoši piemēri — Ļubļana desmit gados dubultoja atkritumu šķirošanas apjomu. Cik gatavi tam ir latvieši?

Cēsis vienmēr ir tēmējušas augstāk par savu svara kategoriju, es prātoju, izkāpis no autobusa un soļodams pa ielām, kas sestdienas pusdienlaikā šķiet dīkas. Pilsētiņa ar tikai 17 tūkstošiem iedzīvotāju jau atkal cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Piekto vasaru te sarodas tūkstošiem sarunu festivāla Lampa dalībnieku. Dienā, kad esmu ieradies, notiek ikgadējā Cēsu mākslas festivāla atklāšana — pilsētā klīst tūristi, galerijā šampanietis, TV kameras un lērums ļaužu ar tik cienīgu stāju, ka nevar saprast, tas ir cilvēks vai pagaidām vēl dzīvs kultūras mantojums. Taču es tam visam eju garām. Mani interesē Cēsu miskastes.

Šovasar Lampā pilsētas mērs Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Cēsis kļūs par pirmo bezatkritumu pilsētu Latvijā, apņemoties «attīstīt pilsētas infrastruktūru un pakalpojumus tā, lai iedzīvotāji un viesi varētu samazināt atkritumu apjomu». Kāda būs pašvaldības tālākā rīcība un skaitliskie mērķi, īsti vēl nav skaidrs — šogad vairāk plānots iesaistīties izglītojošos pasākumos, kas notiks organizācijas Zaļā brīvība kampaņas Tīri.Labi ietvaros.

Atkritumi Latvijā ir samilzusi problēma. Jaunākie Eurostat dati par 2017. gadu rāda, ka Latvijā pārstrādājām tikai 23% atkritumu. Vides ministrija par to pašu gadu sauc citu skaitli — 27,5%. Lauvas tiesu pārējo sadzīves atkritumu noglabājam izgāztuvēs. Tas ir zudumā aizlaists resurss un vienlaikus — apdraudējums videi. 

Apglabāti bioloģiskie atkritumi pūstot izdala metānu, kas veicina globālo sasilšanu. Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina — atkritumu apsaimniekošana vainojama pie 5% Latvijas kopējo izmešu. Savukārt plastmasas piesārņojums nonāk gandrīz visur, arī mūsu ikdienas pārtikā un dzeramajā ūdenī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu