Ko spēs fon der Leiena? Ko sastrādās Džonsons? Rudens varētu būt vētrains
Eiropa iekuģo augustā, atvaļinājumu laikā, kad ES ēku gaiteņi ir tukši, pludmales pilnas, un neviens par tādiem nopietniem jautājumiem kā darbs vai kontinenta nākotne negrib domāt.
Taču latviešiem jau sen ir skaidrs — kad Jāņi garām, tad rudens vairs nav tālu, un pāri vasarīgai idillei karājas viens tikai caur miglu neskaidri saredzams datums. Atbilstoši visiem šobrīd pieņemtajiem lēmumiem 1. novembrī jaunā premjerministra Borisa Džonsona Lielbritānijai vajadzētu atrasties ārpus Eiropas Savienības, bet pašas ES vadību pārņems jaunā, Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija.
Vienu no šiem jaunajiem līderiem Eiropa praktiski nepazīst, otru pazīst pat pārāk labi, bet ap abiem spieto jautājuma zīmju mākonis, kuru, ļoti iespējams, pat līdz 1. novembrim nebūs izdevies izgaiņāt.
Bijušo Vācijas aizsardzības ministri fon der Leienu 16. jūlijā Eiropas Parlaments apstiprināja amatā ar pavisam nelielu balsu vairākumu — viņa saņēma 383 deputātu balsis, tikai par deviņām vairāk nekā nepieciešamais minimums. Viņas kļūšana par Eiropas Komisijas prezidenti ir simboliski spēcīgs notikums — pirmā sieviete šajā amatā, ārste, septiņu bērnu māte fon der Leiena ir dziļi pārliecināta Eiropas idejas atbalstītāja, Eiropas Tautas partijas pārstāve, kuras ģimene 2014. gadā savās mājās izmitināja bēgli no Sīrijas. Viņa gan Aizsardzības ministrijā, gan pirms tam Ģimenes lietu ministrijā daudz darījusi sieviešu tiesību un ģimeņu atbalstam, panākot apmaksātu bērnu kopšanas atvaļinājumu tēviem un garantētas vietas dārziņos bērniem no gada vecuma, kā arī aizstāvot sieviešu obligātu iekļaušanu uzņēmumu valdēs. Viņa tagad arī apņēmusies nodrošināt, ka puse no EK locekļiem ir sievietes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.